Iesprostoti jūrās un ostās jeb kā koronavīruss savā kontrolē pārņem kravu pārvadājumus (8)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

Koronavīruss pieņemas spēkā. Tiek noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar arvien vairāk nozaru. Tagad arī globālās tirdzniecības artērijās ir izveidojies nosprostojums, un arvien lielāki kravu apjomi stāv iestrēguši noliktavās.

Kā vēsta CNN, kravas transporta kompānijas, kas no Ķīnas uz visu pārējo pasauli piegādā dažāda veida produktus, paziņojušas, ka koronavīrusa dēļ samazināts kuģu skaits, kas pārvadās preces. Kuģu skaita samazinājums draud globālā līmenī radīt preču piegādes iztrūkumus.

Aptuveni 80% no visām pasaulē saražotajām precēm tiek pārvadātas pa jūru, un Ķīna ir mājvieta septiņām no desmit noslogotākajām ostām pasaulē. Tā liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Tirdzniecības attīstības departamenta dati. Netālu esošajās Singapūrā un Dienvidkorejā ir pārējās trīs ostas, kas atrodamas aizņemtāko ostu TOP 10.

“Pasaulē nozīmīgākā eksporta mezgla slēgšana ietekmē kravas kuģu satiksmi visā pasaulē, it īpaši Āzijā. Līdz ar to smagi ir ietekmēta preču eksportēšana no Āzijas valstīm,” sacīja galvenais Starptautiskās kuģošanas asociācijas BIMCO analītiķis Pīters Sands. Viņš norādīja, ka “kuģu satiksmes apturēšana ietekmēs daudzas industrijas un mazinās pieprasījumu pēc konteinerkuģu transporta”.

Kas tad īsti ir ietekmēts?

Šī situācija ietekmē faktiski visu, kas ir saistīts ar automašīnām un rūpnīcu iekārtām kā arī dažādām citām patērētāju iecienītām precēm, piemēram, apģērbiem, kas tiek pārvadātas ar konteineriem. Traucējumi preču piegādē var atstāt lielu ietekmi ne tikai uz Ķīnu, bet arī tālu aiz tās robežām. Pašlaik Ķīna meklē iespējas, kā mazināt koronavīrusa ietekmi un izplatību, tāpēc Ķīnā ir slēgtas rūpnīcas, bet strādniekiem jāpaliek mājās, lai mazinātu iespēju sasirgt ar bīstamo vīrusu.

Tiek norādīts – jo ilgāk Ķīnā pastāvēs veselības krīze, jo grūtāk būs transportēt saražotās preces visā pasaulē. Koronavīruss jau ir nogalinājis vairāk nekā 560 cilvēku, bet inficējis – 28 000 cilvēku. Lielākais sasirgušo skaits ir Ķīnā, un vairāk nekā 60 miljoni cilvēku dzīvo tā saucamajās “riska zonas” pilsētās.

Pašlaik korejiešu autoražotājs “Hyundai” ir apturējis ražošanu savās ražotnēs Dienvidkorejā, jo uzņēmums nesaņem nepieciešamās daļas, kas tiek ražotas Ķīnā, un koronavīrusa dēļ ir apturēta autobūves daļu eksportēšana uz Dienvidkoreju.

Peldoša karantīna

Kuģu kustības apturēšana nozīmē, to, ka atsevišķi kravas kuģi nevar tikt Ķīnas ostās, jo ir ievērojami palēnināti kravas izkraušanas un iekraušanas tempi. Kā saka Starptautiskās Kuģošanas kameras tirdzniecības nodaļas ģenerālsekretārs Gajs Platens, atsevišķi kuģi ir iestrēguši ostās, kur tiem tiek veikti apkopes darbi. Taču, tā kā ostās nav, kam strādāt, līdz ar to remontdarbi uz kuģiem nevar būt pabeigti.

Daži kuģi joprojām atrodas tā saucamajās “peldošās karantīnas zonās”, jo tādas valstis kā Austrālija un Singapūra atsakās uzņemt savās ostās kuģus, kas izceļojuši no Ķīnas. Šajos gadījumos kuģiem ir jāgaida tik ilgi, kamēr tiek saņemts apstiprinājums par to, ka uz kuģa esošajiem cilvēkiem nav vīrusa. Platens sacīja, ka ir zināms arī par vienu kuģi, uz kura drīzumā beigsies pārtika, jo kuģim ilgstoši nav ļauts piestāt ostā.

Lielās kuģošanas kompānijas kā “Maersk”, “MSC Mediterranean Shipping”, “Hapag-Lloyd” un CMA-CGM paziņojušas, ka tās ir samazinājušas kravas kuģu reisu skaitu, kas tiešā veidā savieno Ķīnu un Honkongu ar Indiju, Kanādu, ASV un Rietumāfrikas valstīm.

Kuģu īpašnieki norāda, ka mazinājums pēc konteinerkuģiem ir krities tāpēc, ka Ķīnas jaungada svinību dēļ rūpnīcas uz ilgāku laiku palikušas dīkstāvē.

BIMCO biedri, kuru vidū ir vairāk nekā 1900 kuģu īpašnieku, operatoru, menedžeru un aģentu ziņo, ka pieprasījums no Ķīnas ir krities līdz “satraucošam līmenim” - tiek pārvadāti arvien mazāki ogļu, jēlnaftas un dzelzs apjomi. Aktivitātes mazināšanās jau ir redzama arī degvielas cenās.

Loģistikas kompānijas “Freightos” brīdinājusi klientus, ka ir jārēķinās ar preču piegādes aizkavēšanos no Ķīnas, kā arī jāapsver iespēja pārplānot piegādes ceļus – no jūras transporta uz gaisa transportu, vai arī jāmeklē iespējas konkrētās preces iepirkt no citām valstīm, nevis Ķīnas. “Freightos” norāda, ka parasti uz Ķīnas jaungada svinībām ir vērojams aktivitātes kritums, tomēr šī brīža situācija ir sarežģītāka, nekā parasti šajā gada laikā.

Traucēti arī kravu pārvadājumi pa gaisu

Taisnības labad jāpiebilst, ka ne tikai pārvadājumi pa jūras ceļiem ir traucēti. Arī gaisa satiksmē kravas jomā vērojami lieli traucējumi.

“IAG Cargo”, kas ir vienā uzņēumu grupā ar britu lidsabiedrību “British Airways”, pirmdien atcēlusi visus lidojumus no un uz Ķīnas kontinentālo daļu visu atlikušo februāri. Savukārt Vācijas loģistikas grupa DHL ziņojusi par “smagiem traucējumiem saistībā ar Ķīnā ienākošajiem un izejošajiem kravu reisiem, kas skar ne tikai jūras ceļu, bet arī gaisa, dzelceļa un parastos kravas pārvadājumus pa sauszemi”.

Traucējumiem varētu būt "liela ietekme uz piegādes ķēdes darbību un rūpniecisko ražošanu" Ķīnā tādās nozarēs kā autobūvē, farmācijā, kā arī medicīnas preču un augsto tehnoloģiju ražošanā, teikts ziņojumā.

DHL ir apturējusi jebkāda veida piegādes uz Uhaņu, kas ir vīrusa epicentrs, taču pašlaik netiek plānoti citi ierobežojumi attiecībā uz kravu pārvadājumu operācijām.

Savukārt loģistikas giganti UPS un “FedEx Express” paziņojuši, ka tie turpinās lidot uz un no Ķīnas. UPS pārstāvji gan sacīja, ka ir jūtams pieprasījuma trūkums pēc kravu pārvadāšanas pakalpojumiem.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu