Rīgas pils atjaunošanas darbi ir izvērsušies par garu un grūtu procesu – šeit ir vainojami vairāki apstākļi, tomēr, galvenokārt, lielākie traucēkļi ir bijuši 2013. gada ugunsgrēks, neveiksmīgi iepirkumi un finansējuma trūkums. Neraugoties uz sarežģījumiem, šobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir izsludinājusi būvniecības iepirkumu pils kastelas Dienvidu korpusa un Rietumu korpusa daļas rekonstrukcijai un restaurācijai, lai šo pils daļu nodotu muzejam 2024. gadā. Finansējums muzeja ekspozīcijai, kā arī tālākais laika grafiks un finansējums pils rekonstrukcijai pēc 2024. gada vēl nav noteikts.

Pili atver iedzīvotājiem un pārvērš līdz nepazīšanai

Lai gan pašas pils saknes stiepjas dziļi vēstures laika griezumā griezumā – pašreizējā Rīgas pils celta 1340. gadā, bet pēcāk teju pilnībā atjaunota 1515. gadā pēc tam, kad to nopostīja 1484. gadā, tikai tieši 1920. gadā tā kļuva par sabiedrībai atvērtu iestādi. Tobrīd neizmantotajās un plašajās Rīgas pils augšstāva četrās telpās sāka darboties Valsts vēstures muzejs (tolaik vēl Latvijas Etnogrāfiskais muzejs), Valsts Mākslas muzejs, arī Pieminekļu valde un Valsts arhīvs.

Divdesmit valsts neatkarības gados līdz padomju okupācijai 1940. gadā salīdzinoši nelielā etnogrāfisko un arheoloģisko priekšmetu kolekcija izauga par visaptverošu un atpazīstamu nacionālo vēstures muzeju. Otrā pasaules kara noslēgumā 1944.–1945. gadā plašie Rīgas pils pagrabi un lifta šahta tika izmantoti vērtīgākās muzeja krājuma daļas slēpšanai.

Gaidu gaitā muzejam strauji attīstoties, aktualizējās jautājumi par tā paplašināšanu - telpas pielāgošanu kolekcijām un to izvietošanai.

Šī iemesla dēļ jau 1920. - 1930. gados notika vairākkārtējas telpas pārdales starp pilī izvietotajām kultūras un Valsts institūcijām, taču īpaši problēma saasinājās 50. gados.

Proti šo gadu laikā vēsturiskās pils iekštelpas tika pārveidotas līdz nepazīšanai – vēsturiskās telpas tika sadalītas vairākās mazākās telpās, vietām iebūvēti improvizētu stāvu sadalījumi. Līdz pat 2000. gadu sākumam muzejam domātā pils daļa bija aizņemta un izmantota līdz pat pēdējam kvadrātmetram, bet par pašu vēsturisko ēku liecināja vien dažas sīkas detaļas. Jāteic, ka jautājums par muzeja nākotni pilī aktualizējās jau Atmodas laikā, tomēr risinājumi tika meklēti tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tāpat 90. gados pilī turpināja darboties vēstures muzejs; mākslas muzejs un Valsts prezidenta rezidence – 1994. gadā pilī darbu pārtrauca Skolēnu pils.

Restaurāciju pārtrauc ugunsgrēks

90. gadu vidū notika konkurss par pils reģenerāciju un apkārtnes labiekārtošanu. Iesniegtajos priekšlikumos iezīmējās divas būtiskas problēmas – pirmkārt, telpas ir pārāk mazas divu muzeju izvietošanai; otrkārt, Rīgas pils kā piemineklis nav viegli piemērojama muzeju vajadzībām un ir nepieciešama būtiska pārbūve. Tolaik notika vairāki projektēšanas un izpētes darbi, kas tā arī palika neīstenoti. 2002. gadā darba grupa piedāvāja Rīgas pils priekšpili un tā Austrumu piebūvi, kā arī Sv. Gara torni veidot kā Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas telpas, bet visu kastelas daļu attīstīt kā vienotu, telpiski nesadrumstalotu arhitektūras pieminekli, ko atvēlētu vienam, Latvijas Vēstures muzejam, tā papildinot visa pils kompleksa reprezentatīvo raksturu.

Teju 20 gadus pēc pils atjaunošanas solījumiem, 2012. gadā sākās remontdarbi, īstenojot 2009. gadā izstrādāto projektu.

Ekspluatācijā ēku bija paredzēts nodot 2015. gada 18. decembrī. Tomēr pils būvdarbus pārtrauca traģiskais ugunsgrēks 2013. gada 20. jūnijā. cieta gan pils jumta konstrukcijas un bēniņi, gan Valsts prezidenta rezidences zāles, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas, krājums un darba telpas. Tā rezultātā darbība pilī vairs nebija iespējama un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs bija spiests pārcelties uz pagaidu darba un krātuvju telpām, iekārtot pagaidu ekspozīciju Brīvības bulvārī 32.

Būvniecības gaitu pagarina par sešiem gadiem

2013. gada 29. oktobrī tika izsludināta Rīgas pils būvniecības otrās kārtas restaurācijas metu konkurss, kurā žūrija par labāko atzina “MARK arhitekti” un “Sudraba arhitektūra” piedāvājumu. Tolaik tika iecerēts pabeigt Rīgas pils restaurāciju 2018. gada maijā, bet jau tā paša gada augustā sabiedrībai atvērt vēstures muzeju.

Taču ne viss dzīvē notiek pēc plāna – pēc neveiksmīgiem būvdarbu iepirkumiem pilī varēja uzsākt tikai izpētes darbus; nepietiekamā finansējuma dēļ tika izmainīta arī projekta īstenošanas koncepcija un šobrīd Rīgas pils kastelas atjaunošanas projekts ir sadalīts vairākās kārtās.

Šobrīd veicamie būvdarbi sadalīti divās kārtās: 1. kārtā paredzēta konstrukciju un pamatu pastiprināšana, inženieriekārtu izbūve, jumta pārbūves darbi, pārsegumu izņemšana pils kapelas telpās, kā arī telpu attīrīšana no mikoloģiskā piesārņojuma un mitruma. Tas jāveic divu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas. Tam sekos būvniecības 2. kārta, kuras laikā plānots atjaunot fasādi, restaurēt iekštelpas un pielāgot tās muzeja vajadzībām. Viena no sarežģītākajām un iespaidīgākajām būvniecības 1. kārtas daļām būs vēsturiskās pils kapelas atjaunošana, kas dažādu pārbūvju rezultātā gadsimtiem ilgi bijusi “paslēpta”.

Galerija: Rīgas pils stāvoklis šobrīd

Šā brīža renovācijas darbi aptvers vien 1/3 daļu no pils

Līdz 2024. gadam muzejs turpinās darbību pagaidu ekspozīciju telpās Brīvības bulvārī 32.

Pēc 2024. gada vēl būs jāveic pārējo pils korpusu atjaunošana – kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem lielākā daļa – 7,7 tūkstoši kvadrātmetru jeb aptuveni 65% – šajās divās projekta kārtās vēl netiks atjaunoti vai izbūvēti.

Paralēli pils projektēšanas darbiem LNVM aktīvi strādājis pie jauno Rīgas pils telpās izvietojamo ekspozīciju koncepcijas, plāniem un izmaksu aprēķiniem, kas jau tikuši vairākkārt pārstrādāti. Tuvākā gada laikā muzejs atkārtoti aktualizēs darbības koncepciju un ekspozīciju plānus atbilstoši jaunajiem projekta apstākļiem – muzejam pilī atgriežoties pakāpeniski, vairākos posmos, kā arī uz laiku darbojoties bez visaptverošas Latvijas vēstures pamatekspozīcijas. Šajās būvdarbu kārtās atjaunojamajā kastelas Dienvidu korpusā būs izvietota muzeja apmeklētāju servisa daļa (ieejas mezgls, veikals, kafejnīca), muzeja izstāžu zāles, vairākas pastāvīgās izstādes, kā arī muzeja nodarbību telpas. Šobrīd plānots, ka muzeja darbības uzsākšanai pils Dienvidu korpusā un ekspozīcijām būtu nepieciešami 4 miljoni euro.

Video: Kā Rīgas pils izskatīsies pēc renovācijas