Zemkopības ministrija ar sparīgu mērķtiecību valdībā virza izmaiņas koku ciršanas noteikums, kas ļaus meža īpašniekiem cirst jaunāku mežu. Noteikumu tapšanā nav ņemtas vērā vides prasības, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Zemkopības ministrija virza izmaiņas koku ciršanai privātos mežos (22)
Raidījums, skaidro, ka process ir sasteigts un rada aizdomas, ka grozījumu deklarētais mērķis uzlabot privāto mežu kvalitāti, nav patiesas. Diskusijās ar dabas aizstāvjiem izgaismojas pretrunas mežkopju argumentācijā un meža industrija, kas līdz šim lepojusies ar labu reputāciju, sāk to zaudēt.
Vēl lielāku neizpratni rada Zemkopības ministra teiktais, ka jaunāka meža ciršanas pieļaušana ir tikai pirmais solis ceļā uz to, ka meža īpašnieks bez ierobežojumiem varēs izlemt, kad un ko savā mežā cirst. Tā būtu revolūcija mežsaimniecībā, taču publiski šādi plāni nekad nav apspriesti.
Mežs ir nozīmīgākais Latvijas resurss. Mums ir augsti attīstīta mežsaimniecība un koksnes industrija, kas veido piecus procentus no valsts IKP. Nozare apgroza vairāk nekā 1,3 miljardus eiro gadā. Puse no mežiem ir valsts īpašumā.
Taču nozīme mežam ir arī dabas dēļ. Vērtība ir ne tikai putniem un dzīvniekiem, bet arī nespeciālistam nemanāmām un neatpazīstamām ekosistēmām. Mežs ir arī galvenais siltumnīcefekta gāzu piesaistītājs.
Šobrīd meža ciršanai ir stingri noteikumi. Var cirst vai nu noteiktu vecumu sasniegušus kokus, vai tādus, kas sasnieguši noteiktu resnumu. Piemēram, priedes var gāzt, ja stumbra diametrs labā augsnē augušai koku audzei ir 39 centimetri.
Priede – 27 – 39 (būs 30 cm)
Egle – 27 -31 (būs 26)
Bērzs 22-31 (būs 25)
Zemkopības ministrija tagad ir atgriezusies pie reiz jau izbrāķēta plāna, ka meža īpašniekiem jāļauj cirst tievāki koki. Priedei tie būtu 30 centimetri. Tas nozīmē, ka priedes ciršanas vecums samazinās par 20 – 30 gadiem. Pēc nociršanas īpašniekam ir pienākums vietā iestādīt kvalitatīvus stādus.
Ministrija liela ieceri, stāstot par iespaidīgiem ieguvumiem, ko pakāpeniski nesīs šīs izmaiņas. Vairāk piesaistīts C02,vairāk koksnes rūpniecībai, vairāk darba vietu un nodokļu.
Meža politika, mežsaimniecības pamatnostādnes un likums pieprasa, lai saimniekošana un dabas vērtību saglabāšana būtu līdzsvarā. Līdz šim ekonomiskās intereses mežā ir dominējušas pār ekoloģiskajām, bet zemkopības ministrijas vēlme bez iepriekšējiem pētījumiem atļaut cirst jaunāku mežu, šo līdzsvaru izjauc pavisam.
Dabas aizstāvji ir pārliecināti, ka atļauja cirst jaunākus kokus mežu pārvērtīs par kokmateriālu audzēšanas plantācijām. No tā smagi cietīs dabas daudzveidība.
Dabas aizstāvji diskusijās ar Zemkopības ministriju, meža īpašnieku un kokapstrādes lobijiem ir pamanījuši pretrunas argumentos par jaunāku mežu ciršanu. Ministrija apgalvo, ka noteikumi attieksies tikai uz privātajiem mežiem, jo valsts mežu ciršanu regulē ar citiem noteikumiem.
Tomēr uz aicinājumu ierakstīt šādu aizliegumu noteikumos, ministrija nav atsaukusies. Tas rada aizdomas, ka nākotnē šie noteikumi varētu attiekties arī uz valsts mežiem. Patiesais noteikumu iemesls var izrādīties tas, ka industrijai sāk pietrūkt kvalitatīvas koksnes, jo liela daļa privātīpašnieku mežus necērt tādā apjomā, kā industrijai vajag, norāda raidījums.