/nginx/o/2019/11/21/12756310t1h774f.jpg)
Valsts drošības dienesta šīs nedēļas kratīšanas “Pirmā Baltijas kanāla” īpašnieka birojā saistītas ar darījumiem, kuros ar finanšu resursiem nodrošināts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa, miljardieris Jurijs Kovaļčuks. Viņš jau gandrīz sešus gadus atrodas Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, bet, mediju uzraugs skaidro, ka viņa saistība ar Krievijas televīzijas kanāliem pierādīta tikai nesen, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.
Novembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza “Pirmā Baltijas kanāla” īpašniekam “Baltijas mediju alianse” pārraidīt deviņus Krievijas kanālus, jo aiz tiem kā patiesā labuma guvējs stāv Kovaļčuks.
2014.gadā pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas Kovaļčuku iekļāva ES sankciju listē kā senu Putina līdzgaitnieku un bankas “Rossiya” akcionāru. Šo banku dēvē par Krievijas augstāko amatpersonu personīgo banku, un tai pieder “Nacionālā mediju grupa” - holdings, kas apvieno Krievijas varai lojālus medijus.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš skaidro, ka pirms aizliegt ar Kovaļčuku saistīto kanālu pārraidīšanu saikne bija juridiski jāpamato: “Pierādījumus mēs ieguvām tajā brīdī, kad mēs pieņēmām šo lēmumu, jo jāsaprot, ka iegūt un nostiprināt šos pierādījumus tā, lai tiktu uzvarēta arī tiesa, tas ir sarežģīts proces.”
Noprotams, ka ar pierādījumiem palīdzējis Valsts drošības dienests, kurš mēnesi vēlāk sāka kriminālprocesu pret “Baltijas mediju aliansi” par ES sankciju pārkāpšanu. Šonedēļ kratīšanas notika Rīgā un Tallinā. “de facto” zināms, ka lietā par aizdomās turamajiem atzīti “Baltijas mediju alianses” līdzīpašnieks Oļegs Solodovs un juridiskās daļas vadītājs Sergejs Kārītis. Abi aizturēti, un vēlāk palaisti.
Kovaļčukam pastarpināti piederošā “Nacionālo mediju grupa” nemaz neslēpj, ka tās meitassabiedrība ir “Pirmais kanāls”. Savukārt šī kanāla raidījumus, papildinot ar savu saturu, Latvijā translē “Pirmais Baltijas kanāls”, kas pieder “Baltijas mediju aliansei” un ir trešais skatītākais televīzijas kanāls Latvijā.
Tad kāpēc analoģisku aizliegumu NEPLP nav noteicis “Pirmajam Baltijas kanālam”?
“Ne viss, kas ir rakstīts internetā, ir patiesība,” saka Āboliņš un stāsta, ka “Nacionālās mediju grupas” kanālu struktūra ir sazarota un “Pirmā Baltijas kanāla” saikne ar Kovaļčuku vēl ir jāpārbauda. Šādu pārbaudi NEPLP sākusi pērn, bet tās iznākums pašlaik nav zināms.
“Baltijas mediju alianse” apstrīdējusi vairāku Krievijas telekanālu pārraidīšanas aizliegumu. Tiesa šonedēļ neļāva raidīšanu atjaunot, bet pēc būtības lietu vēl nav skatījusi.