Tiesa atzīst par prettiesisku valdības lēmumu neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā (17)

Tiesai apmierinot Muižnieka pieteikumu, tā atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada 29.augusta rīkojumu, ar kuru Muižnieks netika apstiprināts LU rektora amatā.

Vienlaikus tiesa nosprieda, ka Ministru kabinetam trīs nedēļu laikā no šā sprieduma spēkā stāšanās dienas atkārtoti jālemj par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, ņemot vērā spriedumā konstatētos faktus un to juridisko vērtējumu. Tāpat tiesa piespieda no valsts par labu Muižniekam samaksāto valsts nodevu - 30 eiro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūru LETA informēja, ka ministrija iepazīsies ar sprieduma saturu un tuvākajā laikā lems par savu pozīciju un turpmākajiem soļiem.

Savukārt pats Muižnieks aģentūrai LETA sacīja, ka tiesas spriedums liek domāt, ka viņa un universitātes pozīcija ir bijusi pamatota. "Mēs esam zaudējuši tik daudz laika, nervu un enerģijas pēc būtības nekonstruktīvās darbībās no kurām varēja izvairīties, bet varbūt tas palīdzēs noskaidrot lietu tiesisko fonu un palīdzēs tālākā virzībā," skaidroja Muižnieks.

Vaicāts, vai gadījumā, ja IZM gribēs pārsūdzēt šo tiesas spriedumu, Muižnieks būs gatavs tiesāties tālāk, viņš sacīja, ka jautājums nav par viņu, bet to, vai valdība respektē universitātes autonomiju un tiesiskumu. Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd neredz būtiskus iemeslus, kuru rezultātā būtu iespējams viņu neapstiprināt amatā.

Pirmdien pieņemtajā Administratīvās rajona tiesas spriedumā norādīts, ka Ministru kabinets rakstveida paskaidrojumos tiesai Muižnieka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā rīkojumā minētajiem argumentiem.Vienlaikus Ministru kabinets uzsvēris, ka rīkojums, tā ieskatā, ir tiesisks, turklāt pats Muižnieks arī esot atzinis pārkāpumus un neatbilstības rektora vēlēšanu procesā.

Ministru kabineta ieskatā, vēlēšanu tiesiskuma pārbaude nav aprobežojama vienīgi ar tiešā ievēlēšanas procesa pārbaudi. Tāpat valdība paziņojusi, ka pārsūdzētais rīkojums nav bijis politiski motivēts.

Tiesas spriedumā rakstīts, ka tiesa pievienojas Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 20.novembra lēmumā norādītajam, ka Muižnieks viņam vēlamo lietas rezultātu var panākt, ja tiek izdots administratīvais akts par viņa apstiprināšanu rektora amatā, līdz ar ko tiesai šajā lietā ir jāizskata prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Vienlaikus tiesa norādījusi, ka pārsūdzētais rīkojums konkrētajā gadījumā nav tikai parasts atteikums Muižnieku apstiprināt rektora amatā, bet tas mainīja tiesiskās attiecības un tam ir savas patstāvīgas sekas. Piemēram, rīkojums pārtrauca Muižnieka kā iepriekšējā rektora tiesības pildīt rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat līdz ar pārsūdzēto rīkojumu stājās spēkā noteiktais aizliegums pieteicējam piedalīties atkārtotās rektora vēlēšanās.

Tiesa ņēma vērā arī Muižnieka piedāvāto iespējamo izlīgumu, kurā viņš atsakās no tiesībām uz atlīdzinājumu par kaitējumu, kas viņam nodarīts ar valdības rīkojumu. Tiesas prāt, tas norāda uz pieteicēja interesi tiesas spriedumā saņemt arī pārsūdzētā rīkojuma tiesiskuma izvērtējumu.

IZM iepriekš rosināja valdību neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc tās domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Tiesas spriedumā norādīts, ka Ministru kabineta ieskatā 24.maijā notikušajās rektora vēlēšanās 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija tiesību piedalīties šajā balsojumā un pirmajā vēlēšanu kārtā tieši 13 balsis šķīra abus kandidātus, paužot, ka iespējams, prettiesiska dalība rektora vēlēšanās varētu būt ietekmējusi balsošanas rezultātu.

Savukārt tiesas ieskatā, argumentiem par 13 rezervistu tiesībām saņemt Satversmes sapulces dalībnieku mandātus nav tiesiskas nozīmes šajā lietā.

Papildus tiesa norādīja, ka nav pamatoti arī tiesas sēdē izskanējušie iebildumi par LU struktūrvienību aicinājuma Satversmes sapulces dalībniekiem apsvērt mandātu nolikšanu pieļaujamību. LU ir tiesības attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka tās Satversmes sapulces sēdēs piedalās pietiekams skaits dalībnieku, lai Satversmes sapulce būtu tiesīga pieņemt lēmumus.

Tiesas sēdē norādītais, ka Satversmes sapulces dalībnieki varbūt nebija sapratuši, ka atteikšanās no Satversmes sapulces dalībnieka mandāta ir uz visu laiku, ir gan Ministru kabineta pieņēmums, kurš turklāt nav pamatots pārsūdzētajā rīkojumā, gan arī katra dalībnieka personīga atbildība par savu rīcību un pienākumu noskaidrot sekas pirms kādu dokumentu parakstīšanas, uzskata tiesa.

Ministru kabineta ieskatā, vēlēšanu procesā nav ticis ievērots arī tas, ka studentu padomē ir jābūt iekļautiem pārstāvjiem no universitātes 13 fakultātēm. Padomē netika iekļauti studējošo pārstāvji no universitātes aģentūrām - LU Rīgas Medicīnas koledžas un LU Rīgas 1.medicīnas koledžas, kas ir Augstskolu likuma pārkāpums.

Tomēr tiesa, izvērtējot lietas materiālus, nekonstatē ne Augstskolu likuma, ne LU Satversmes normas, kuras noteiktu LU Rīgas Medicīnas koledžā un LU Rīgas 1.medicīnas koledžā studējošo tiesības līdzdarboties arī universitātes pašpārvaldes institūcijās.

Valdība savu nostāju arī pamato ar LU Satversmē ietvertās normas pārkāpumu, jo Ministru kabineta ieskatā šī norma liedza rektoram tiesības sasaukt Satversmes sapulces 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdi. 

Tiesa skaidro, ka saskaņā ar LU Satversmi Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Bet Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai Padomnieku konvents.

Izvērtējot pārsūdzētajā rīkojumā ietverto argumentāciju, tiesa nekonstatē arī pamatojumu rīkojumā izdarītajam secinājumam, ka Satversmes sapulces ārkārtas sēde bija jāsasauc tieši Satversmes sapulces priekšsēdētājam.

Tāpat valdības rīkojums tiek pamatots arī ar noteiktā termiņa pārkāpumu, sasaucot Satversmes sapulces 2019.gada 6.jūnija sēdi, jo neesot ievērots starp Satversmes sapulces sasaukšanu un norisi noteiktais vismaz divu nedēļu termiņš. Tiesa secināja, ka noteiktais divu nedēļu termiņš ir piemērojams nevis sapulces izziņošanai, bet priekšlikumu iesniegšanai par Satversmes sapulcē izskatāmajiem kā arī noteiktais termiņš būtu piemērojams tieši attiecībā uz kārtējām Satversmes sapulces sēdēm, nevis ārkārtas sēdēm.

Tiesas ieskatā pārspīlēts ir rīkojumā ietvertais secinājums, ka 2019.gada 24.maija vēlēšanās notikušo rektora vēlēšanu pirmo kārtu nevar uzskatīt par notikušu, jo Satversmes sapulce nav balsojusi par Balsu skaitīšanas komisijas protokola apstiprināšanu.

Kā būtiski pārkāpumi rīkojumā norādīti arī 24.maija LU Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Ģirta Stinkuļa un Satversmes sapulces priekšsēdētāja Māra Kļaviņa pretrunīgie paziņojumi. Stinkulis paziņoja, ka par universitātes rektoru "(..) nav ievēlēts neviens no pretendentiem un tiek noteikta vēlēšanu otrā kārta", savukārt Kļaviņš paziņoja, ka par universitātes rektoru "(..) ir ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks".

Tiesa gan atzina, ka no lietas materiāliem un tiesas sēdē noskaidrotā izriet, ka pašus balsojuma rezultātus, ko Satversmes sapulces sēdē paziņoja Stinkulis, klātesošie nav apstrīdējuši. Savukārt Kļaviņa interpretācijai par notikušā balsojuma rezultātu un vienpersoniskam paziņojumam par ievēlēto rektoru, kas pretējs Balsu skaitīšanas komisijas paziņotajiem rezultātiem, nav tālāku seku, tādējādi secināts, ka konstatētais pārkāpums, Satversmes sapulcei neapstiprinot Balsu skaitīšanas komisijas protokolu par vēlēšanu rezultātiem, ir nebūtisks un pēc būtības nav ietekmējis rektora vēlēšanu procesu.

Tiesa spriedumā atzina, ka LU rektora ievēlēšanas process nav bijis nevainojams un tajā ir nācies risināt dažāda rakstura neskaidrības un procedūru nepilnības. Vienlaikus atgādināts, ka Augstskolu likums pieļauj augstskolas ievēlētā rektora neapstiprināšanu amatā, tomēr pārkāpumiem rektora ievēlēšanā ir jābūt tik būtiskiem, kas būtu samērojami un līdz ar to attaisnotu likumā noteikto ierobežojumu neapstiprinātajam rektora amata kandidātam piedalīties atkārtotajās rektora vēlēšanās.

Tomēr tiesa norāda, ka Ministru kabinets izvēli par Muižniekam nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu ir izdarījis, norādot uz pārkāpumiem, kuri atbilstoši minētajiem apsvērumiem nav konstatējami vai kuriem nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

"Tādējādi ir konstatējams, ka Ministru kabinets tam piešķirto rīcības brīvību administratīvā akta satura izvēlē ir izmantojis nepareizi," pausts spriedumā.

Jau ziņots, ka pērn 28.augustā Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 

30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi valdības ieceltais rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube zaudēja šo statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmēja, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Vēlāk gan valdība nolēma pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu. Attiecīgi Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Līdz ar to valdībai tika dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku. Ar 1.decembri par rektora vietas izpildītāju iecelts Straube.