Nepieciešams lielāks pārbaudītāju skaits, kas kontrolē OIK stacijas

Elektrība. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Nepieciešams lielāks pārbaudītāju skaits, lai laicīgāk varētu veikt pārbaudes obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmā atbalstu saņemošajās stacijās, šodien Saeimas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētāja, deputāte Ieva Krapēne (KPV LV) un komisijas sekretārs, parlamentārietis Mārtiņš Šteins (AP).

Arī deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) saistībā ar kontroļu veikšanu izvaicāja uz sēdi uzaicināto Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāju Svetlanu Mjakuškinu.

BVKB vadītāja informēja, ka no 324 stacijām pašlaik paredzēts veikt 50 pārbaudes un no komisijas diskusijām izrietēja, ka to plānots darīt gada laikā. OIK sistēmas uzraudzībai ir nodrošinātas papildus amata vietas un pašlaik notiek konkursi uz vakancēm, skaidroja Mjakuškina.

Kopumā plānots nodarbināt astoņus cilvēkus, no kuriem pieci pildīs ekspertu pienākumus. Pašlaik ir nodrošināts, ka ekspertiem strādās divi cilvēki un noprotams, ka pārējie vēl tiks atrasti konkursā. OIK sistēmas pārbaudes notiek sadarbībā arī ar ekspertiem no Rīgas Tehniskās universitātes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un AS "Sadales tīkls". Iepriekš vēl nebija izsludināts konkurss uz atbildīgās nodaļas vadītāja amatu, jo notika diskusijas ar Valsts kanceleju, lai nodaļas vadītājam tiktu noteikts daudz augstāks atalgojums, ņemot vērā, ka runa ir par sistēmas uzraudzīšanu, kurā valsts atbalsts tiek sniegts miljoniem eiro apmērā, skaidroja BVKB vadītāja.

Mjakuškina norādīja, ka atbildīgajām amatpersonām "jārok dziļāk par to, ko redz uz vietas". Apmēram pusgada laikā BVKB plāno sagatavot nepieciešamos grozījumus regulējumā, jo līdzšinējā praksē tiek piemērots "brīdinājums aiz brīdinājuma", bet pašlaik nevar saprast, kad var nonākt līdz gala lēmumam. Iestādes vadītāja arī izskaidroja, pēc kādiem kritērijiem paredzēts veikt pārbaudes.

Viņa arī aicināja komisiju dot laiku, lai pārbaužu sistēmu "uzliktu uz sliedēm", jo tikai nesen attiecīgais uzdevums ir deleģēts BVKB. Mjakuškina vērsa uzmanību, ka BVKB ir deleģēta atbildība ne tikai par OIK sistēmas jautājumiem, bet arī par degvielas produktu kvalitāti un naftas valsts rezervēm.

Deputāts Šteins norādīja, ka iestāde varētu veikt daudz vairāk pārbaužu par 50 gadā. Līdzīgi sacīja komisijas vadītāja Krapāne, norādot uz krāpniecību ar pašpatēriņu un siltuma nelietderīgu izmantošanu koģenerācijas stacijās. Lai gan iespējamā afēra un krāpšanās turpinās, valsts turpina veikt maksājumus par šo staciju darbību, pauda parlamentārās izmeklēšanas vadītāja. 

Šteins secināja, ka kontroles funkcijas īstenošanai valsts nedod nepieciešamo finansējumu. Reizē viņš vaicāja, kāpēc situācijā, kad valsts ir apņēmusies piešķirt visu nepieciešamo finansējumu pārbaužu veikšanai, šīs darbības būtu jāvelk garumā.

Krapāne aicināja BVKB drīzumā rosināt, lai iestādei tiek piešķirtas plašākas pilnvaras, lai uz laiku pieņemtu darbā vairāk cilvēku konkrētu fizisko pārbaužu veikšanai. BVKB vadītāja skaidroja, ka ierosinājumus izmaiņām plānots apkopot pusgada laikā.

Kā ziņots, pašlaik no amata atstādinātais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis parlamentārās izmeklēšanas komisijai bija norādījis uz darbinieku trūkumu un pārāk mazo atalgojumu, kas ierobežo pārbaužu veikšanas iespējas.

Uz augšu