Levits izsludina Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimas 2020.gada 30.janvārī pieņemtos Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, tajā pašā laikā stingri izsakoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu papildinājumiem šajā jomā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pēc Valsts prezidenta domām, ilgstoši pieļautā valsts atbalsta apšaubāma apgūšana un sabiedrības kopējā labuma negodprātīga izmantošana privātās interesēs, ko atvieglojis arī jomas regulējuma un uzraudzības mehānismu vājums, ir būtiski mazinājusi sabiedrības uzticību un visas nozares prestižu, kā arī ietekmējusi Latvijas ekonomisko konkurētspēju. “Lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos, attiecīgajā jomā ir nepieciešama likumdevēja, tiesību piemērotāju un pašas nozares iesaistīšanās,” uzsver Levits.

Tāpat Valsts prezidents uzskata, ka likuma normu efektīvai ieviešanai un detalizācijai ir nepieciešami atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Lai gan to izstrādei Saeima piešķīrusi Ministru kabinetam papildu laiku, Valsts prezidents aicina Ministru kabinetu lieki nevilcināties ar noteikumu izstrādi un tos izdot pēc iespējas ātrāk, jo Ministru kabinetam attiecīgās problēmas ir labi zināmas.

"Uzskatu, ka Ministru kabinetam ir visas iespējas izstrādāt efektīvu un iedarbīgu normatīvo regulējumu, lai sekmētu likuma mērķu sasniegšanu un tā piemērošanu visas sabiedrības kopējās interesēs. Nedrīkst pieļaut likuma un Ministru kabineta noteikumu formālu piemērošanu, to apiešanu un negodprātīgu piešķirto tiesību izmantošanu," pauž Levits.

Atbilstoši Saeimas lemtajam likums “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” stāsies spēkā 2020.gada 15.februārī.

Jau ziņots, ka Saeimas "Saskaņas" frakcija aicināja Valsts prezidentu neizsludināt Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus un atdot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo likumā nepieciešamas atbilstošas izmaiņas, kas nodrošinātu to mērķu sasniegšanu, kādēļ šis likums tika radīts - sakārtot valsts atbalsta sistēmu un nodrošināt tai atbilstošu uzraudzību. 

Frakcijā norādīja, ka likumprojekts sāka virzību Saeimā 2018.gada rudenī, bet tā izskatīšanas laikā ir būtiski mainīts Ekonomikas ministrijas (EM) virzīto priekšlikumu dēļ, kuri "torpedē" likumprojektā paredzēto mērķi un padara to par gandrīz bezjēdzīgu.

"Pēc būtības, šāds likumprojekts galīgajā redakcijā, nevis novērsīs obligātā iepirkuma komponentes (OIK) afēras tālāku īstenošanu, kāds sākotnēji bija šī likumprojekta mērķis, un visu Saeimā ievēlēto partiju dotie solījumi Latvijas sabiedrībai, bet gan dos iespēju radīt šai afērai jaunu piesegu, nu jau nostiprinot to ar likuma spēku. Tas radīs tālākas tiesiskas sekas un daudzu miljonu zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kurus varēja novērst," pauda frakcijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 30.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts nostiprināt obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem - pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensēšanu.

Likumprojekts paredz, ka EM būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.

Tāpat kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Paredzēts, ka, konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.

Likumprojekts precizē, ka neto norēķinu sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no lietotāja un to turpmāk piemēros elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām. Ja atbilstoši saražotā un patērētā elektroenerģijas apmēra aprēķinam mājsaimniecība sadales sistēmas operatora tīklā nodos vairāk elektroenerģijas, nekā patērēts, to ierēķinās nākamā gada plānā.

Likumprojektā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testēšana gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas. 

Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikts uzdevums katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatoru izstrādāto sadales sistēmas desmit gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu. 

Uz augšu