Psihoterapeite: jaunie vecāki var izdegt, ja mājās pietrūkst vietas un laika sev

FOTO: Unsplash

Lai gan par izdegšanu ierasts runāt profesionālā kontekstā, to var piedzīvot arī jaunie vecāki, kas velta visu savu laiku rūpēm par citiem, atstājot sevi otrajā plānā, saka psihoterapeite Marija Ābeltiņa. Viens no izdegšanas iemesliem šādos gadījumos ir privātuma un laika trūkums.

Globālais IKEA pētījums “Dzīve mājās” atklāj, ka teju puse jeb 43% mazu bērnu vecāku Latvijā kā galveno šķērsli, kas neļauj mājās veltīt laiku sev, min nepieciešamību rūpēties par citiem.

“Bērniņa ienākšana ģimenē rada daudz prieka, bet tajā pašā laikā jaunā loma vecākiem var radīt arī stresu.

Jaunajiem vecākiem īsā laikā jāapgūst daudz jaunu prasmju, tāpēc nereti viņi šajā laikā atstāj savas emocionālās un fiziskās vajadzības otrajā plānā,” saka kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Marija Ābeltiņa

FOTO: Publicitātes foto

Pēc viņas domām, šādos emocijām piepildītos dzīves posmos, kad laime nepārtraukti mijas ar spriedzi, ir īpaši svarīgi atrast brīžus privātumam – tas nozīmē ne tikai tuvības mirkļus ar otro pusīti, bet arī laiku saviem hobijiem vai vienkārši iespēju netraucēti padomāt. Kļūstot par vecākiem, nedrīkst pazaudēt savu individualitāti.

Nav laika sev? Padomā divreiz

Jaunie vecāki bieži apgalvo, ka viņiem nav laika un vietas sev. Kā uzsver M. Ābeltiņa, lielākajā daļā gadījumu patiesais iemesls ir sajūta, ka īstiem pieaugušajiem ar visu jātiek galā pašiem un nav pieņemami domāt par sevi, atpūsties un pavadīt laiku vienatnē. Daži vecāki uzskata, ka viņu mājoklis ir par mazu, bet dažiem ir pārāk augstas prasības pret sevi – viņi vēlas būt izcili darbā, mājās un piedalīties arī sociālajā dzīvē.

Psihoterapeite atgādina, ka nevienam nav jābūt perfektam – reizēm ir ieteicams atteikties no saviem nereālistiskajiem standartiem.

Nepamatota pašuzupurēšanās un savu vajadzību noliegšana ilgtermiņā var radīt iekšēju neapmierinātību, saka eksperte. Cilvēki šādos gadījumos to cenšas apspiest, tas prasa daudz enerģijas un var novest līdz izdegšanai. Tie, kas nespēj atvēlēt laiku sev, kļūst dusmīgi uz sevi un apkārtējo pasauli, un tas savukārt sabojā attiecības ar citiem un noved pie atsvešināšanās un vientulības, bet sliktākajos gadījumos – pat pie depresijas.

FOTO: Unsplash

Lūgt palīdzību nenozīmē būt vājam

Psihoterapeite norāda, ka svarīgākais ir komunikācija, jo daudzi saprot, ka viņiem ir tiesības uz privātumu un laiku sev, taču nezina, kā to apkārtējiem palūgt. “Aptauja atklāj, ka piektdaļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka šāds lūgums citus aizvainos.

Es šiem cilvēkiem ieteiktu iztēloties, ka labs draugs vai draudzene viņiem palūgtu pieskatīt savu bērnu uz pāris stundām, lai varētu nedaudz atvilkt elpu. Visticamāk, viņiem tas šķistu pilnīgi normāli un viņi ar prieku palīdzētu.

Paskatoties uz sevi no drauga skatpunkta, situācija droši vien nešķistu tik atšķirīga,” skaidro M. Ābeltiņa.

Viņa uzsver, ka ir svarīgi lūgumu pēc privātuma neatlikt uz pēdējo brīdi un arī sekot tam, kā tiek izteiktas vajadzības. “Cilvēki mēdz krāt savas vajadzības un izteikt tās tikai tad, kad vairs nevar izturēt, bieži izmantojot pārmetošu formu vai arī runājot “caur puķēm”. Tad šāds lūgums var izvērsties par konfliktu, jo otrs cilvēks vairs neuztvers pašu lūguma būtību, bet gan formu, kā tas tiek izpausts. Labāk ir izvēlēties kādu mierīgu brīdi, lai par to parunātu ar tuvākajiem – paskaidro, kā tu jūties, un dari to draudzīgā, pozitīvā veidā. Tad arī otra cilvēka attieksme, visticamāk, būs pozitīva.”

5 vienkārši padomi, kas palīdzēs neizdegt

Psihoterapeite sniedz padomus, kā atrast laiku un telpu sev un neizdegt pat intensīvākos dzīves posmos.

  • Radi savu privāto telpu. Mājas ir vieta, kur vislabāk var veltīt laiku sev. Un pat mazos mājokļos ir iespējams atrast vietu privātumam – ieej siltā vannā, iekārto galdu saviem hobijiem vai radi ērtu stūrīti adīšanai.
  • Lūdz palīdzību draugiem, radiem, profesionāļiem vai institūcijām. Un dari to, kamēr vēl nejūties pilnīgi iztukšots.
  • Fiziskās aktivitātes – pusstundu ilga pastaiga, suņa staidzināšana vai izbrauciens ar velosipēdu trīs reizes nedēļā var ievērojami uzlabot ne tikai fizisko, bet arī garīgo labsajūtu.
  • Ieplāno laiku sev. Ja tava ikdiena ir ļoti aizņemta, rezervē savā plānotājā laiku sev. Var sākt ar 15 minūtēm vai pusstundu. “Sapulcē ar sevi” vari, piemēram, palasīt grāmatu, rakstīt dienasgrāmatu vai virtuvē paēst agras brokastis, kamēr pārējie mājinieki vēl guļ.
  • Radošais treniņš – neatstāj novārtā radošumu un nodarbini savu prātu. Kursi, apmācības, lasīšana un citas intelektuālas aktivitātes palīdzēs novirzīt domas uz kaut ko pavisam citu un atpūsties no ikdienas pienākumiem. Ja tev nav iespēju apmeklēt šādas nodarbības, vari savu darba galdu mājās pārvērst par radošo oāzi vai mācību vietu.

Atrodi mājās vietu sev

IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Latvijā Darius Rimkus ir pārliecināts, ka vecāki var atrast vietu un laiku sev arī nelielā mājoklī un aizņemtā ikdienā, taču svarīgākais ir mājās justies labi un droši. Mājīga un patīkama atmosfēra palīdzēs atpūsties un uzlādēties pēc ikdienas pienākumiem.

“Vecāki var atrast laiku sev, piemēram, kad ir nolikuši bērnus gulēt vai kad bērni spēlējas. Piemērota un ērta rotaļu zona iedrošinās bērnus spēlēties savā nodabā – padomā par bērna interesēm un aprīko rotaļu zonu ar interesantām mantām. Mazais pavārs priecāsies par savu spēļu virtuvīti, bet radošais prāts novērtēs mazu molbertu vai galdiņu, kur ērti salikt mākslas piederumus,” saka D. Rimkus.

Dizainers uzsver, ka nav nepieciešama atsevišķa telpa, lai radītu vietu sev, – tam var veltīt arī stūrīti kādā no esošajām istabām, piemēram, iekārtojot lasīšanas vietu ar ērtu atpūtas krēslu un stāvlampu, izmantojot aizkarus, lai atdalītu kādu telpas daļu meditācijai vai jogai, ieviešot vannas istabā aromātiskās sveces, lai iešana vannā šķistu kā neliels spa apmeklējums.

FOTO: Publicitātes foto

“Lai radītu privāto telpu dzīvojamajā istabā, var noderēt moduļu dīvāns – kad gaidāmi ciemiņi, dīvānu var izvietot L vai U formā, bet, kad ģimenes locekļi vēlas veltīt laiku sev, dīvāna daļas var sadalīt un iegūt vietu savām aktivitātēm vai hobijiem,” saka D. Rimkus, piebilstot, ka mazās telpās privātuma radīšanai var izmantot arī aizkarus vai pārvietojamus plauktus.

Uz augšu