Novērota pa ūdens virsmu lēkājoša zivs, kas izkāpj krastā un aiziet prom (8)

Neparasto pārvietošanās veidu izrādīja tā saucamais dūņu lēcējs (Periophthalmus variabilis). Tās ir zivis amfībijas, kas spēj pārvietoties pa zemi un dzīvot gan ūdenī, gan ārpus tā. Tās mēdz dzīvot tropu un subtropu reģionos, veidojot ligzdas mangrovju audzēs un dūņu slāņos. Pastāv 32 zināmas dūņu lēcēju sugas.

“Periophthalmus variabilis” savā dabiskajā vidē Indonēzijā tika novērots mēnesi. Zinātnieki jau iepriekš bija novērojuši šīs sugas unikālo spēju kāpt kokos, un viņi centās noskaidrot, kā zivij tas izdodas.

“Mēs esam aptuveni sapratuši, kā tās turas pie kokiem un akmeņiem, tomēr tagad mēs gribējām uzzināt vairāk par to, kā darbojas zivs ķermeņa daļas, kas ļauj tai kāpt kokos,” izdevumam “Newsweek” komentēja Edinburgas Universitātes profesors Parvezs Alams.

VIDEO: DŪŅU LĒCĒJI IZKĀPJ NO ŪDENS

Alams ar kolēģiem filmēja dūņu lēcējus katru dienu, ar koka zariņiem mudinot tos kāpt ārā no ūdens. Pēc tam palēninājumā viņi detalizēti izpētīja šo zivju kustības, rezultātus aprakstot pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Zoology”.

Beigu beigās zinātnieki atklāja pilnīgi jaunu šīs zivs kustību veidu, kad tā, izmantojot savu ķermeni, lēkāja pa ūdens virsmu. Šādi kustoties, zivs varēja sasniegt pat 1,7 metrus sekundē lielu ātrumu. Pētījuma laikā pētnieki novēroja zivi gan lecam ūdenī no sauszemes, gan izlecam no ūdens un aizejam prom.

“Šīs sugas zivis ir dīvainas tāpēc, ka tām patīk daudz laika pavadīt ārpus ūdens. Mēs sagaidījām, ka tā kāps kokos, tomēr tas, ka tā sāka lēkāt pa ūdens virsmu, mums bija pārsteigums,” teica Alams.

Lēkāšana pa ūdens virsmu izskatās pēc bēgšanas veida, jo ir redzams, ka zivs lēkājot spēj veikt asus pagriezienus.

Tālāk zinātnieki grasās izanalizēt šīs sugas zivju ādu un salīdzināt to ar zivīm, kuras nespēj kāpt kokos.