Konstitūcijas grozījumi bija Putina "plāns B", atklāj informācijas avoti (29)

Putins par savām konstitūcijas grozījumu iecerēm paziņoja 15.janvārī, un tajā pašā dienā Dmitrija Medvedeva valdība paziņoja par demisiju. Taču pirms tam Putins mēneša garumā izdarīja spēcīgu spiedienu uz Lukašenko, mēģinot atdzīvināt ideju par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanu, medijam atklājušas divas Kremļa amatpersonas.

Valstu apvienošana ļautu Putinam apiet Krievijas likumdošanu, kas aizliedz prezidenta amatā atrasties ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Kā jaunās, apvienotās valsts prezidents Putins varētu oficiāli palikt pie varas pēc 2024.gada.

Lukašenko nāksies samaksāt par "plāna A" izjaukšanu. Šā gada pirmajā janvārī Putins ķērās pie Baltkrievijas ekonomikas pamata - jēlnaftas, ko Baltkrievija lēti importē no Krievijas, pārstrādā un pēc tam eksportē. Janvārī Krievijas naftas tranzīts uz Baltkrieviju saruka par trim ceturtdaļām. 

"Putins sevi uzskata par pasaules līderi, un viņam ir ļoti grūti norobežoties no prezidenta lomas," uzskata Gļebs Pavlovskis, kurš no 2000. līdz 2011. gadam bija Kremļa padomnieks.

Lai arī Putina rosinātie konstitūcijas grozījumi dotu iespēju uzraudzīt un ietekmēt savu pēcteci, izmantojot Valsts padomi un tās palielinātās pilnvaras, tomēr "ideālais variants būtu Baltkrievija", uzsver Pavlovskis.

Lukašenko, pats nevēloties zaudēt varu savā valstī, sācis meklēt alternatīvas naftas tranzītam no Krievijas. Viņš mēģina nodibināt draudzīgākas saites arī ar tādiem Krievijas sāncenšiem kā ASV un Ķīna.

Pagājušā gada decembrī Lukašenko intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" atklāja, ka Putins reiz viņam esot piedāvājis amatu parlamentā Maskavā, ja Krievija un Baltkrievija tiktu apvienota. Uz jautājumu par iesaistīšanos Putina centienos noturēties pie varas pēc 2024.gada Lukašenko atbildēja šādi: "Es tur neesmu iesaistīts un nekad nebūšu. Un es to pateicu jūsu prezidentam. Man nevajag kaut kādu amatu parlamentā Krievijā - pat ja mani notiesātu un aizvestu uz turieni rokudzelžos! Nekad!"