Mūsu senči Āfrikā krustojušies ar kādu noslēpumainu un izmirušu cilvēku sugu (15)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Homo sapiens galvaskausa rekonstrukcija.
Homo sapiens galvaskausa rekonstrukcija. Foto: Reuters/ScanPix

Viens no satriecošākajiem atklājumiem pēc seno cilvēku genoma izpētīšanas ir tas, ka visiem cilvēkiem ārpus Āfrikas gēnos ir kaut kas tāds, kas nav piederīgs mūsu sugai, rakstīts izdevumā "The Conversation".

Aptuveni sešiem miljardiem cilvēku uz Zemes, kuru senči nav no Āfrikas, 1 līdz 2 procenti genoma ir mantoti no mūsu tuvākajiem, bet nu jau izmirušajiem radiniekiem neandertāliešiem. Savukārt austrumu aziāti un okeānieši ir mantojuši arī nelielu daļu genoma no denisoviešiem – tuviem saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) radiniekiem.

Tagad jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, zinātnieki izvirzījuši teoriju, ka agrīnie cilvēki, kas dzīvoja Āfrikā, krustojās arī ar arhaiskajiem hominīdiem – izmirušu cilvēku sugu, kas bija saistīta ar Homo sapiens.

Krustošanās ārpus Āfrikas norisinājās pēc tam, kad mūsu Homo sapiens senči no Āfrikas nonāca jaunā vidē. Tieši tur viņi sakrustojās ar neandertāliešiem un denisoviešiem.

Agrīnie ģenētiskie pētījumi iepriekš liecināja, ka cilvēku tagadējais sadalījums ir vienas ekspansijas rezultāts pirms 100 tūkstošiem gadu. Tomēr moderno eirāziešu identifikācija ar neandertāliešiem un denisoviešiem visu sarežģīja.

Joprojām tiek uzskatīts, ka lielākā daļa senču tiem cilvēkiem, kas tagad nedzīvo Āfrikā, ir cēlušies šīs ekspansijas dēļ. Tomēr tagad ir tapis zināms, ka pārējie cilvēki ir cēlušies no tiem senčiem, kuri Āfriku atstāja simtiem tūkstošu gadu pirms ekspansijas.

Ieskatu cilvēku krustošanās vēsturē iespējamu padara relatīvi plašā moderno un antīko genomu pieejamība ārpus Āfrikas. Tas ir auksto un sauso vides apstākļu dēļ Eirāzijā, kur DNS saglabājas daudz labāk nekā tropiskajā Āfrikā.

Jaunais pētījums sniedz pierādījumus, ka Rietumāfrikas senčos no noslēpumaina arhaiska hominīda ieplūda jauni gēni. Pētījumā tika salīdzināti neandertāliešu un denisoviešu DNS ar četru mūsdienu Rietumāfrikas populāciju DNS. Izmantojot visai elegantu matemātiku, zinātnieki pēc tam izveidoja statistisku modeli, kas skaidroja attiecības starp arhaiskajiem hominīdiem un modernajiem afrikāņiem.

Atklājās, ka 6 līdz 7 procenti Rietumāfrikas iedzīvotāju genomu bija ar arhaisku izcelsmi. Tomēr šī izcelsme nebija saistīta ar neandertāliešiem vai denisoviešiem. Modelis parādīja, ka jaunā izcelsme nāk no arhaiskas populācijas, kurai pagaidām nav genoma.

Šī “spoku” populācija, visticamāk, atšķēlās no cilvēku un neandertāliešu senčiem pirms 360 tūkstošiem līdz 1,02 miljoniem gadu.

Komentāri (15)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu