Nemiro: Darbs pie OIK efektīvākas pārraudzības rit pilnā sparā

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro

FOTO: Valsts kanceleja

Darbs pie obligātā iepirkuma komponentes (OIK) efektīvākas pārraudzības rit pilnā sparā, aģentūrai LETA uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). 

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izdevis rezolūciju ekonomikas ministram nekavējoties sākt darbu un pēc iespējas ātrāk izskatīšanai valdībā iesniegt noteikumu projektu OIK efektīvākas pārraudzības nodrošināšanai.

"Aktīvs darbs jau sācies. Šodien Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēma lēmumu atcelt atbalstu četrām OIK stacijām. Šis darbs bez šaubām turpināsies," pauda Nemiro, piebilstot, ka pateicas premjeram par pastiprinātu uzmanības pievēršanu tam darbam, ko Ekonomikas ministrija (EM) jau veic.

Nemiro arī uzsvēra, ka bijis pareizs lēmums no šā gada elektroenerģijas tirgus uzraudzību deleģēt BVKB.

Vaicāts, vai EM plāno izstrādāt normatīvos aktus, lai OIK pārraudzību padarītu vēl efektīvāku, ekonomikas ministrs atzina, ka tiks sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, kuros būs izskaidrots, kas ir "pašpatēriņš un vienotais tehnoloģiskais cikls". Patlaban gan nav zināms, cik ātri tiks izstrādāti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka svarīgi realizēt tās prasības, kas jau ir ietvertas grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents šonedēļ, izsludinot Saeimā pieņemtos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, aicināja valdību pēc iespējas ātrāk pieņemt likumā minētos noteikumus elektroenerģijas ražotāju komercdarbības atbalsta efektīvākai uzraudzībai un kontrolei.

Saeima šogad 30.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts nostiprināt obligātā iepirkuma - valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem - pārraudzību, kā arī novērst tā saņēmēju pārkompensēšanu.

Likums paredz, ka Ekonomikas ministrijai būs pienākums organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.

Tāpat kontroles ietvaros iecerēts veikt elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.

Uz augšu