Saeimas komisija atbalsta VARAM priekšlikumu par Bauskas novadā apvienojamajiem novadiem

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Bauskas pils.
Bauskas pils. Foto: Edijs Pālens/LETA

Piektdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē deputāti atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu par Bauskas novadā apvienojamajiem novadiem.

VARAM izstrādātā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte paredz, ka Bauskas novadam tiks pievienoti Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadi, par reģionālās nozīmes attīstības centru nosakot Bausku. 

Bauskas novadā apvienojamo novadu domju priekšsēdētāji, lai arī atzina, ka novadu reforma ir nepieciešama, VARAM piedāvātajai robežu pārzīmēšanai nepiekrita.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (VL-TB/LNNK) atgādināja, ka pašvaldība pasūtīja SIA "Konsorts" neatkarīgu pētījumu, kurā secināts, ka VARAM piedāvātais administratīvi teritoriālās reformas modelis novadam esot visneizdevīgākais - ievērojamā skaitā kritēriju būtiski pasliktinās Iecavas novada iedzīvotāju dzīves kvalitāte un piekļuve publiskajiem pakalpojumiem.

Savukārt Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ("Cilvēkiem un zemei") norādīja, ka šajā reformā nav paredzētas atbalsta programmas, kā tas bija 2009.gadā reformas laikā, tādēļ ne deputāti ne iedzīvotāji neredz pamatu, ka pēc robežu maiņas Rundāles iedzīvotāju dzīves līmenis uzlabosies. 

Iecavas novads savu attīstību saskatīja kopā ar Baldones novadu un Vecumnieku novada Vecumnieku pagastu, taču deputāti šo ieceri neatbalstīja.

Pašvaldību pārstāvji Saeimas deputātiem norādīja, ka reformā iedzīvotāju viedoklis tiek uzklausīts, bet tiek klaji ignorēts. Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir aicinājis Saeimu atlikt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jo uzskata, ka VARAM nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan organizējusi "vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka tā ir politiska organizācija, kuras atzinumi Saeimai nav saistoši.

LETA jau ziņoja, ka par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā komisija iepriekš atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumu par jaunajiem novadiem Pierīgas, Latgales, Kurzemes un Vidzemes reģionos. Savukārt neizlemts vēl ir jautājums par Saulkrastu un Ādažu novadiem, Kastuļinas pagasta pievienošanu Preiļu vai Krāslavas novadam, Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes vai Madonas novadam. 

Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā. Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 39 pašvaldības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu