Lietuvas sabiedrību šokē Nacionālās prēmijas laureātes neielaišana apbalvošanas ceremonijā

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Lietuvas kultūras sabiedrību šokējusi ziņa, ka uz šā gada Nacionālās prēmijas pasniegšanas ceremoniju prezidenta pilī nav ielaista viena no laureātēm - aktrise Viktorija Kuodīte, kuras vārdu kāds acīmredzot vienkārši piemirsis ierakstīt galīgajā laureātu sarakstā, lai gan tas tika publiskots jau pirms diviem mēnešiem.

Dodoties uz ceremoniju, kas prezidenta pilī notika ceturtdien, aktrise pie ieejas uzrādījusi personas apliecību, bet nav varējusi uzrādīt ielūgumu, un viņas vārds sarakstos nav bijis atrodams.

Lai gan citi rindā gaidošie cilvēki teikuši, ka viņa ir laureāte, kas noteikti jāielaiž zālē, tas nav līdzējis. Kamēr ierēdņi saskaņojuši situāciju, aktrise devusies projām un nav bijusi sazvanāma.

Turklāt izrādījies, ka Kuodītes vārds netiek pieminēts arī pašā godalgošanas ceremonijā. Prezidenta birojs to skaidrojis ar "administratīvu kļūdu", bet Kultūras ministrija solījusi, ka par saraksta saskaņošanu atbildīgais darbinieks tiks sodīts.

Prezidents Gitans Nausēda tai pašā vakarā - tiesa, jau pēc ceremonijas - atvainojās aktrisei un viņas tuviniekiem, kuri jau bija ielaisti zālē, un pauda nožēlu par notikušo, bet kultūras ministrs Mindaugs Kvietkausks un prezidenta padomniece Sonata Šulce ieradās uz vakara izrādi Jaunatnes teātrī, lai pēc tās atvainotos Kuodītei un pasniegtu viņai ziedus.

Nolemts, ka Nacionālo prēmiju aktrisei pirmdien pasniegs valsts prezidents. "Laureātei tiks parādīta pienācīga uzmanība, es apbrīnoju viņas mākslu un personiski pārdzīvoju notikušo," sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja prezidents.

Tiesa, daudzi "Facebook" lietotāji pauda izbrīnu, ka Nausēda vispirms publiskojis tur fotogrāfiju, kur viņš redzams kopā pārējiem laureātiem, bet uz nemitīgajiem cilvēku jautājumiem par Kuodīti atbildējis tikai pēc krietnas stundas.

"Tas tiešām ir neattaisnojams personāla darba brāķis, ja aktrise atnāk ar dokumentu, bet ar to nepietiek, - laureātu saraksts taču ir pavisam īss un gadījums tik īpašs," portālam "15min.lt" sacījis bijušais kultūras ministrs Arūns Gelūns.

"Tas, ka pirms ceremonijas Viktorija Kuodīte netika ielaista pilī, ir viena lieta. Bet viņa nebija arī Nacionālās prēmijas laureātu sarakstos, un viņas vārds pat netika nosaukts. Manuprāt, tas ir pilnīgs skandāls un milzīgs kauns," izteicies pazīstamais teātra režisors Gintars Varns, kas pats savulaik saņēmis šo godalgu.

"Ko lai saka - tādi esam. Apsveicu vēlreiz. Uztver to kā absurda lugas mēģinājumu," sociālajā tīklā Kuodītei rakstījis kolēģis Arūns Sakalausks.

"Mūs pazudinās pārcentīgi muļķi," spriedis dramaturgs Gintars Grajausks.

"Aiz sveša kauna pat sarauties gribas, bet ceru, ka Kultūras ministrija atradīs kādu ceļu, kā vērst par labu tādu biedējošu necieņu. Ne tikai neielaist laureāti ceremonijā, bet aizmirst pieminēt arī pašā pasākumā! Pavisam taču ir tikai sešas nominācijas!" sašutumu paudusi aktrise Emīlija Latēnaite-Bieļauskiene.

Vilšanos neslēpuši arī Lietuvas Rakstnieku savienības pārstāvji, kas gribējuši sveikt kolēģi Sauļu Šalteni ar balvu par mūža ieguldījumu, bet jau laikus saņēmuši atteikumu "vietu trūkuma dēļ".

Kā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "LRT.lt" sacījusi Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Birute Jonuškaite, radošo savienību vadītāji netiek ielaisti pasākumā jau otro gadu.

"Nesaprotam, vai tāda negatīva attieksme pret radošajām savienībām veidojusies jau ilgāku laiku, vai arī tās ir jaunas funkcionāru valsts prioritātes," piebildusi pazīstamā rakstniece. "Mūsu kopienu taču vieno prieks citam par cita veiksmi, bet [šāda situācija] ir viena no atsvešināšanās izpausmēm."

"Esam kļuvuši par funkcionāru valsti. Nu tas burbulis vienreiz pārplīsis - sāpīgi un bezgaumīgi, bet saknes ir dziļākas. Uz māksliniekiem skatās kā uz kaut kādu problemātisku tautu, kas pati nezina, ko grib. Sākam justies kā sunim piektā kāja. Novēlu visiem nolaisties no birokrātisko rīkojumu un sarakstu augstumiem un saskatīt sev līdzās cilvēku - ne tikai vārdu un uzvārdu, bet arī dvēseli," aicinājusi Jonuškaite.

Jau ziņots, ka Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija šoreiz piešķirta operdziedātājai Asmikai Grigorjanai, trim Venēcijas biennāles Lietuvas paviljonā veidotās performances "Saule un jūra" autorēm - Rugilei Barzdžukaitei, Vaivai Grainītei un Linai Lapelītei, kā arī komponistei Zitai Bružaitei un aktrisei Viktorijai Kuodītei, bet prēmiju par mūža devumu saņēmis kinorežisors Aļģimants Puipa un rakstnieks Sauļus Šaltenis. 

Nacionālā kultūras un mākslas prēmija, kas iedibināta pirms 30 gadiem, tiek piešķirta par nozīmīgāko Lietuvas un pasaules lietuviešu kopienas mākslinieku veikumu pēdējo septiņu gadu laikā, kā arī par mūža ieguldījumu. Vienas prēmijas vērtība ir 30 400 eiro.

Prēmijas laureātu goda zīmes un diplomi pasniegti pirms Lietuvas Valsts atjaunošanas dienas, kas tiek svinēta 16.februārī.

Uz augšu