Zviedrijas Augstākā tiesa atstāj spēkā Lietuvai nelabvēlīgo spriedumu strīdā ar "Gazprom"

Иллюстративное фото

FOTO: Reuters/ScanPix

Zviedrijas Augstākā tiesa atstājusi spēkā šīs valsts Apelāciju tiesas lēmumu, kas paredz atstāt spēkā Stokholmas arbitrāžas tiesas 2016.gada spriedumu, kas nav labvēlīgs Lietuvai tās strīdā ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom".

Lietuva Zviedrijas Apelāciju tiesai iepriekš lūdza atcelt arbitrāžas tiesas spriedumu lietā, kurā Lietuvai neizdevās panākt apmēram 1,4 miljardu eiro kompensāciju par pārmērīgo Krievijas dabasgāzes cenu.

Ar pārsūdzību Zviedrijas Augstākajā tiesā Lietuva mēģināja izmantot visas iespējas, lai no "Gazprom" piedzītu kompensāciju par to, ka Lietuvas patērētāji pārmaksājuši par dabasgāzi. Tāpat Lietuva centās panākt, lai tiesa anulētu iepriekšējās instances lēmumu, ka Lietuvai jāsedz tiesvedības izdevumi, iepriekš paziņoja Lietuvas Enerģētikas ministrija. 

Lēmumu Augstākā tiesa pieņēmusi decembra beigās.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada jūlijā Zviedrijas Apelāciju tiesa pieņēma Lietuvai nelabvēlīgu spriedumu par Stokholmas arbitrāžas tiesas 2016.gada sprieduma pārsūdzību. Lietuvas valdība, kas procesā iztērējusi vismaz deviņus miljonus eiro, bija cerējusi panākt daļēju vai pilnīgu arbitrāžas tiesas sprieduma atcelšanu. 

Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūts, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas un "Gazprom" strīdu, 2016.gada jūnijā pasludināja spriedumu, kurā atzina, ka Krievijas gāzes koncernam bijis interešu konflikts, jo, būdams Lietuvas gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" akciju īpašnieks, tas vienlaikus piegādājis Lietuvai gāzi. Tomēr tiesa atteicās uzdot "Gazprom" maksāt Lietuvai tās prasīto kompensāciju 1,4 miljardu eiro apmērā par to, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Līdzās šai lietai 2010.-2011.gadā pēc "Gazprom" iniciatīvas sāktas trīs arbitrāžas lietas, kurās, kā norāda Lietuvas Enerģētikas ministrija, valsts intereses ir veiksmīgi aizstāvētas, jo nedz izmeklēšana par "Lietuvos dujos" darbību, nedz Lietuvas gāzes sektora reforma un atvēršana netika apturēta.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2015.gada aprīlī oficiāli izvirzīja apsūdzības "Gazprom" saistībā ar dominējošā tirgus stāvokļa ES ļaunprātīgu izmantošanu. EK informēja, ka "Gazprom" ir ievērojami traucējusi konkurencei Centrālās un Austrumeiropas gāzes tirgos, kuros Krievijas kompānija ir izteikti lielākais piegādātājs.

ES apsūdzēja "Gazprom" par ES vienotā tirgus noteikumu pārkāpšanu, liedzot gāzes tālākpārdošanu starp ES valstīm, kas ļāvis gāzes koncernam noteikt negodīgas cenas.

2018.gada maijā EK un "Gazprom" panāca vienošanos, kas "Gazprom" ļāva izvairīties no naudassoda. Šī vienošanās tika panākta pēc tam, kad "Gazprom" piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Uz augšu