Astronomi vēlas valsts finansējumu, lai meklētu citplanētiešus (7)

Izdevumam “BBC” pētnieks Entonijs Bīzlijs pastāstīja, ka vajadzētu būt lielākam valdības atbalstam jomai, no kuras pētījumu finansētāji izvairījušies desmitiem gadu ilgi. Viņa centieni piesaistīt finansējumu un atbalstu ārpuszemes intelekta meklējumiem iezīmē briestošās pārmaiņas zinātnes jomā, kas iepriekš uztverta kā pseidozinātne.

Savu komentāru Bīzlijs izteica Amerikas zinātnes attīstības asociācijas sanāksmē Sietlā.

Viņš arī piebilda, ka ir pienācis laiks, kad ārpuszemes dzīvības meklēšana ir jāintegrē arī visās citās astronomijas nozarēs.

Bīzlija komentāri iet roku rokā ar paziņojumu, ka “Ļoti lielā teleskopa” (VLT) observatorija Ņūmeksikā turpmāk nopietnāk nodarbosies ar ārpuszemes dzīvību meklēšanu.

VLT ir vairāku antenu observatorija, kurā atrodas pasaulē vislabāk aprīkotie teleskopi, tāpēc tiek uzskatīts, ka observatorijas iesaiste iespēju atrast ārpuszemes dzīvību palielinās desmitkārtīgi vai pat simtkārtīgi.

Lielbritānijas astronoms Lords Rīzss “BBC” atklāja, ka miljardus eiro dārgais Lielais hadronu paātrinātājs joprojām nav spējis attaisnot tajā ieguldītos līdzekļus, tāpēc valdībai būtu jāapsver daļu no tā finansējuma novirzīt ārpuszemes dzīvības meklēšanā.

“Ārpuszemes dzīvības meklēšana noteikti ir tā vērta par spīti tam, ka likmes ir ļoti augstas,” teica Rīzss.

Reiz NASA finansēja ārpuszemes dzīvības meklējumus, tomēr tas tika pārtraukts 1993. gadā, kad tas tika uzskatīts par lieku naudas izšķiešanu. Kopš tā laika ASV nav eksistējis nekāds publisks finansējums šai nozarei.

Toreiz tika atklātas pirmās planētas, kas apriņķo attālās zvaigznes, tomēr nebija zināms, cik izplatīta ir šī parādība. Tomēr tagad astronomiem ir izdevies atklāt jau aptuveni 4000 eksoplanētu.