Nākotnes izglītība: elastīga, bezmaksas un saliekama kā puzle?

FOTO: Pixabay

Skots Jangs 2011.gadā izvirzīja neparastu mērķi: izmācīties Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) datorzinātnes programmu, izmantojot tikai bezmaksas materiālus, ko elitārā augstskola publicējusi internetā. Viņam izdevās.

Jangs izveidoja mācību programmu no lekciju ierakstiem, ko MIT piedāvā apgūt par brīvu. Viņš izpildīja studiju darbus un eksāmenus, kas jāveic studentiem. Darbus viņš novērtēja pats, izmantojot augstskolas publiskotos vērtēšanas kritērijus.

Rezultātā viņš apguva programmas vielu, nemaksājot studiju maksu.

Viņa vienīgie izdevumi bija studiju kursu apguvei nepieciešamās mācību grāmatas, vēsta raidorganizācija BBC.

Jangam jau bija bakalaura grāds uzņēmumu vadībā, taču pēc dažiem nostrādātiem gadiem viņš saprata, ka vēlas studēt datorzinātni. Tomēr četru gadu veltīšana studijām šķita par daudz. Tā kā augstskolas diploms viņam nebija obligāti vajadzīgs, viņš varēja uz šo jautājumu paraudzīties radoši.

Laikā, kad augstākā izglītība visur pasaulē kļūst arvien dārgāka, daudzi potenciālie studenti aizdomājas, vai viņu ieguldījums atmaksāsies. Varbūt ir alternatīvas, kā vairot savu konkurētspēju darba tirgū?

Viens no variantiem ir bezmaksas kursi, ko tiešsaistē piedāvā respektablas universitātes. Plašākā "mikroizglītības" jēdzienā ietilpst arī sertifikāti par atsevišķu maksas kursu vai neilgu programmu apguvi augstskolā, mācību centrā vai no tādām interneta mācību platformām kā "Coursera", "EdX" vai "Udacity". Latvijā šādu iespēju piedāvā platforma "Open Minded", kas sadarbojas ar Latvijas Universitāti.

Daudzi cilvēki visā pasaulē izmanto tiešsaistes kursus, lai apgūtu jaunas prasmes un papildinātu savu CV. Šīs nozares entuziasti savukārt prognozē, ka nākotnē darba meklētāji sāks savos CV norādīt dažādu atsevišķu kursu kombinācijas kā alternatīvu bakalaura vai maģistra grādam. 

Digitālā transformācija un prasmes, ko tā pieprasa

Britu mācību platformas "FutureLearn" vadītājs Saimons Nelsons uzskata, ka "mikroizglītības" popularitāte izauga no vairākām globālajām tendencēm. Pirmā no tām ir attīstības valstīs strauji augošais pieprasījums pēc darbaspēka ar kvalitatīvu augstāko izglītību, bet otrais - digitālā laikmeta ieviestās izmaiņas dažādās industrijās, kuru rezultātā rodas plaisa starp darba vidēm nepieciešamajām prasmēm un to, ko spēj piedāvāt augstskolu programmas. Tās netiek līdzi laikmeta prasībām. 

Vairs nepietiek tikai iegūt grādu; mūsdienās karjeristiem nepārtraukti jāapgūst jaunas prasmes, taču šajā galvu reibinošajā ritmā cilvēki nevar veltīt vairākus gadus tradicionālas studiju programmas apgūšanai, norāda Nelsons.

Īpaši spilgti šis fenomens vērojams tehnoloģiju industrijā, kur nepietiek universitāšu beidzēju, lai aizpildītu visas nepieciešamās darba vietas. Piemēram, ASV darba devēji arvien biežāk dod iespēju kandidātiem, kuriem ir netradicionālas zināšanas vai pieredze.

Aizstājējs vai papildinājums?

Daži "mikroizglītības" veidi, piemēram, kodēšanas nometnes, var aizpildīt robus tradicionālās izglītības piedāvājumā. Tomēr Ziemeļaustrumu Universitātes Augstākās izglītības nākotnes un personāla stratēģijas centra direktora Šona Galagera 2018.gada pētījumā noskaidrojās, ka tradicionālās augstākās izglītības nozīme nav mazinājusies. 

"Dati rāda, ka darba tirgū joprojām ir pieprasījums pēc koledžu un universitāšu grādiem. To ieguvēji joprojām no iegūtās izglītības gūst ekonomisku atdevi," saka Galagers. 

Aptaujājot 750 ASV uzņēmumu personāldaļu vadītājus, atklājās, ka darba devēji arvien vairāk uzmanības pievērš kandidātu iegūtajām prasmēm. Taču visaugstāk tika novērtēti tie kandidāti, kuri papildus augstākajai izglītībai bija apguvuši arī dažādus kvalifikāciju papildinošus kursus, nevis "salipinājuši" izglītības sadaļu savā CV tikai no sertifikātiem.

Galagers norāda, ka var iztēloties laiku, kad rūpīgi veidots papildizglītības arsenāls tiks vērtēts  tikpat augstu kā diploms par augstāko izglītību. Taču tā notiks tikai atsevišķās industrijās vai darba jomās.

Lai pārliecinātu darba devējus par šādas izglītības vērtīgumu, nepieciešami pētījumi, kuros pierādīts, ka alternatīvās izglītības ieguvēji ir labāki vai vismaz tikpat efektīvi kā universitāšu absolventi. "Tāda veida dati pagaidām vēl neeksistē," piebilst Galagers.

Praktiķi tikmēr aicina tiešsaistes mācību platformas ciešāk sadarboties ar uzņēmējiem, lai izstrādātu tādus kursus, pēc kuriem ir reāls pieprasījums. Dažas platformas to jau dara. Piemēram, "Udacity" savus īsos kursus izstrādā sadarbībā ar "Facebook", "Google", AT&T un citiem uzņēmumiem. Kanādā nevalstiskā organizācija "eCampusOntario" sadarbojas ar augstskolām no vienas puses un uzņēmumiem no otras, kamēr projekts tiek finansēts no valsts budžeta.

Vai tas darbojas?

Skots Jangs, kurš apguva MIT datorzinātnes programmu, neiestājoties universitātē, 2018.gadā rakstīja, ka viņam esot dalītas jūtas par sava eksperimenta iznākumu. Viņš norādīja, ka esot daudz iemācījies, taču šaubījās, vai straujā mācību tempa dēļ zināšanas būs noturīgas. Lai arī viņš sākotnēji nesaskatīja nekādus trūkumus tajā, ka viņam nebija saskarsmes ar pasniedzēju un kursabiedriem, vēlāk viņš atzina, ka praktiski projekti un diskusijas tomēr būtu lieti noderējuši.

Viņš arī  secināja, ka svarīga formālās izglītības sastāvdaļa ir tāda, ka tā "izfiltrē cilvēkus, kuri ir gudri, apzinīgi un pietiekami lieli konformisti, lai to izturētu".

Jangs uzskata, ka nākotnē augstākā izglītība būs nozīmīga, taču svarīgas būs arī specifiskas prasmes. "Domāju, ka jebkas, kas iemāca vērtīgas prasmes, darba tirgū padarīs tevi par vērtīgu kandidātu," viņš pauž. "Es vēlētos domāt, ka nākotnē būs daudz  dažādu veidu, kā šādas prasmes apgūt un parādīt darba devējiem, un tādi projekti kā manējais varētu būt tikai viens no ceļiem."

Uz augšu