Kas notiktu, ja Zeme būtu superzeme? (12)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

Gandrīz četrus gadus NASA zonde “Kepler” ir okšķerējusi mūsu galaktikas stūrī, izpētot vairāk nekā 150 tūkstošus zvaigžņu un meklējot Zemes izmēra planētas mūsu Saules sistēmā. Misija nav likusi vilties, jo zondei izdevies atrast pierādījumus par neskaitāmu superzemes klases planētu eksistenci.

Šīs tālās planētas tev varētu atgādināt savas mājas – tās ir akmeņainas, mazākas par gāzu gigantiem, atrodas savas zvaigznes tuvumā un tām ir relatīvi retināta atmosfēra. Tomēr tās ir krietni lielākas par Zemi, proti, to masa var būt divas līdz desmit reizes lielāka nekā mūsu planētai.

Ņemot vērā, ka tur ārpusē eksistē ļoti daudz superzemju, rodas jautājums: kas notiktu ar mūsu planētu, ja tā būtu divas vai pat desmit reizes lielāka nekā tagad?

Pastāv iespēja, ka reiz Zeme un citas mūsu Saules sistēmas planētas devās tajā virzienā. Viena teorija ir tāda, ka gigantiskā planēta Jupiters kļuva tik liela, ka savāca visus kosmiskos būvmateriālus sev, laupot citām planētām iespēju kļūt lielākām.

Tiesa, nav svarīgi, kāds ir pašreizējā Zemes izmēra iemesls. Nav arī iespējams precīzi uzzināt, kas notiktu, ja Zeme tomēr būtu lielāka, tomēr zinātniekiem ir dažas idejas, kas balstītas uz mūsu attālajiem un brangākajiem radiniekiem.

Pirmkārt – tu būtu īsāks, kā arī mazāks būtu Everests un koki. Tas ir tādēļ, ka, palielinoties planētas masai, pieaug arī gravitācijas spēks. Ja Zeme būtu divas reizes lielāka, tu arī būtu smagāks tā paša iepriekšminētā iemesla dēļ. Lai pretotos gravitācijas spēkam, būtu nepieciešama divtik liela enerģija, tāpēc struktūras, kas uz Zemes ir šodien, nebūtu pietiekami spēcīgas, lai saglabātos tik augstas.

Foto: EPA/Scanpix

Līdz ar lielāku izmēru un gravitācijas spēku Zeme piedzīvotu arī vairāk sadursmju. Planētu apdzīvotības eksperts Rorijs Bārnss izdevumam “Live Science” pastāstīja, ka superzemes gravitācijas spēks pievilinātu daudz vairāk lielu asteroīdu, tāpēc “armagedona veida” sadursmes kļūtu daudz biežāka parādība nekā mūsdienās.

Ja hipotētiskā superzeme būtu vēl lielāka, piemēram, 10 reizes masīvāka nekā tagad, uz tās notiktu visai dramatiskas lietas. Planētas dzelzs kodols un šķidrā mantija arī būtu desmit reizes lielāka nekā tagad, tāpēc planētas vidū ievērojami pieaugtu spiediens, kas rezultātā liktu kodolam sacietēt.

Tagad elektrisko plūsmu cirkulācijas Zemes daļēji šķidrajā kodolā nodrošina Zemes magnētisko lauku. Ja Zemes kodols sacietētu, tad magnētiskais lauks kļūtu vājāks vai pat pazustu pavisam. Tas savukārt būtu pavisam nelāgi dzīvībai uz Zemes.

Foto: AFP / Scanpix

Mūsu magnētiskais lauks aizsargā planētu no bīstamā kosmiskā starojuma. Bez magnētiskā lauka visas jonizētās daļiņas, kas lido kosmosā (sauktas arī par saules vēju), triektos Zemē, izraisot virkni dažādu problēmu, piemēram, izpostot mūsu DNS un palielinot vēža risku.

Bārnss arī uzsvēra, ka lielāka platība liktu Zemei būt vulkāniski aktīvākai nekā tagad. Planētas rādiusam palielinoties, tās iekšienē palielinās arī enerģijas daudzums, kuram rezultātā nepieciešamas vairākas vietas, pa kurām “izbēgt” ārpusē. Tieši tāpēc vulkānu izvirdumi būtu krietni biežāki.

Atšķirīga būtu arī Zemes plātņu tektonika, tomēr kāds būtu efekts no tā, nav īsti skaidrs. Mantija sava lieluma dēļ būtu arī karstāka un vairāk spiestu uz plātnēm. Iespējams, ka tādā veidā plātnes būtu savienotas kopā un eksistētu tikai viena milzīga plātne.

Ņemot vērā iegūto informāciju par superplanētām, mēs pat nevaram būt droši, vai šāda veida superzeme maz būtu apdzīvojama. Ir zināms, ka lielākā daļa superplanētu savai zvaigznei ir krietni tuvāk nekā Zeme – aptuveni tikpat tuvu, cik tuvu Saulei ir Merkurs.

Jebkurā gadījumā, ja Zeme būtu lielāka, tā būtu ārpus apdzīvojamās zonas un viss ūdens uz tās iztvaikotu, pārvēršot Zemi par tvaika planētu.

Foto: AFP / Scanpix

Tomēr pārsteidzoši, ka lielākā daļa novēroto superzemju izskatās bagātas ar ūdeni. Eksistē pat planētas, uz kurām nav sauszemes. Iespējams, tās veidojušās no milzīga ledus gabala, kas pietuvojās zvaigznei un rezultātā izkusa.

Tiesa, pat tad šīs planētas ir neapdzīvojamas, jo uz tām nevar pastāvēt oglekļa cikls un minerālu apmaiņa.

Realitāte ir tāda, ka zinātniekiem ir daudz vairāk jautājumu par superzemēm nekā atbilžu. Mēs vēl īsti neizprotam paši savu planētu un tās interjera fiziku, kur nu vēl kādu ļoti tālu planētu.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu