Latvija jau septiņus gadus nespēj izpildīt Kioto protokola saistības zemes un mežsaimniecības sektorā

Sausa, saplaisājusi zeme.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvija laika posmā no 2013.gada līdz 2020.gadam nav spējusi izpildīt starptautiskās Kioto protokola zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora prasības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) gāzu mazināšanas jomā.

Valdības izskatītajā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi", norādīts, ka kopējie Eiropas Savienības (ES) SEG emisiju samazināšanas mērķi ir sadalīti divās daļās - ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iekļautās darbības un ES ETS neiekļautās darbības (ne-ETS).

Savienības mērķi paredz, ka ES ETS operatoriem kopīgi visā savienības teritorijā ir jāsamazina SEG emisiju apjoms par 21% līdz 2020.gadam un par 43% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar šo ES ETS operatoru SEG emisiju apjomu 2005.gadā.

Savukārt kopējais ES ne-ETS SEG emisiju apjoms ir jāsamazina par 10% līdz 2020.gadam un par 30% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar emisiju apjomu 2005.gadā.

Vienlaikus Latvijas klimata mērķi ir saistīti arī ar starptautisko klimata politiku, tostarp Klimata konvencijas Kioto protokolu. Šī protokola otrajā saistību periodā līdz 2020.gadam ir ietverts arī ZIZIMM sektors, taču, kā šodien valdības sēdē norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) šī sektora prasības Latvija neizpilda jau kopš 2013.gada.

Balstoties uz Latvijas 2019.gada SEG inventarizāciju, ir secināms, ka Latvija neizpilda Kioto protokola otrā saistību periodā ZIZIMM sektorā noteikto kategoriju mērķi 2013., 2014., 2015., 2016. un 2017.gadam, jo uzskaitītā SEG emisiju summa pārsniedz uzskaitīto CO2 piesaisti. Prognozes liecina, ka mērķi netiks izpildīti arī laika posmā līdz 2020.gadam.

Lai situāciju mainītu, būs nepieciešams ieviest jaunu pasākumus mērķu sasniegšanai un pēc Pūces paustā, tie jau ir ietverti Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā.

Piemēram, plāns paredz mežsaimniecības jomas attīstības plānošanā nodrošināt mežu kopējās platības nesamazināšanos, uzlabot meža ieaudzēšanu un audzes kvalitāti dabiski apmežojušās platībās, veicināt neproduktīvu mežaudžu ar zemu oglekļa piesaisti nomaiņu, veicināt dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanu un jaunaudžu kopšanas cirtes, uzlabot mežsaimniecībā izmantojamās zemes un mežsaimniecisko zemju kvalitāti kā arī veikt citus darbus.

Kopumā vērtējot SEG emisiju un CO2 saistību izpildi, VARAM norāda, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sagatavoto gala pārbaudes ziņojumu par Latvijas 2019.gada SEG inventarizāciju, Latvija ir izpildījusi tai noteikto 2017.gada ne-ETS darbību SEG emisiju mērķi.

Tāpat ņemot vērā Latvijas aptuveno SEG inventarizāciju par 2018.gadu, ir secināms, ka arī 2018.gadā ne-ETS darbību SEG emisiju mērķa izpilde tiks nodrošināta, kā arī prognozes par 2019.gadu un 2020.gadu liecina, ka mērķi tiks sasniegti.

Vienlaikus VARAM neslēpj, ka 2030.gada ne-ETS darbību SEG emisiju samazināšanas mērķa īstenošanai būs nepieciešams īstenot papildus pasākumus un Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gada projektā jau ir iekļauti pasākumi, lai to nodrošinātu.

Uz augšu