CVK: nav izdevies ierosināt referendumu par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu

Egils Levits

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien oficiāli apstiprināja parakstu vākšanas rezultātus, secinot, ka nav izdevies ierosināt referenduma par Saeimā pieņemtajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā.

Par apstiprinātajiem rezultātiem tiks informēts Valsts prezidents Egils Levits un tie tiks nosūtīti publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kā vēstīts, pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits apturēja grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām" pieņemšanu. Levitam šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei.

Attiecīgi arī tika izsludināta parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par šīm izmaiņām.

Tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem būtu jārīko, ja parakstu vākšanā piedalītos ne mazāk kā vienā desmitajā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Tomēr par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu referendumam parakstījās 6007 vēlētāji jeb 3,88% no nepieciešamā vēlētāju skaita un par grozījumu likumā "Par pašvaldībām" nodošanu rereferendumam parakstījās 5956 vēlētāju jeb 3,85% no nepieciešamā vēlētāju skaita. Pašas opozīcijas partijas gan nekādi necentās plaši uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu.

Saskaņā ar Satversmi, ja divu mēnešu laikā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir publicējami.

Šie likumu grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības koalīcijas partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas kritizētas, ka likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, lai, izmantojot "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" nesaskaņas Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas pārņemšanai un nostiprināšanai galvaspilsētā.

Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, "lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā".

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.

Līdz ar minēto likumu izsludināšanas aizkavēšanos valdošā koalīcija iepriekš bija atlikusi Rīgas domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā. 

Dienu pirms beidzās parakstu vākšana par iepriekšminētajiem likuma grozījumiem, kad arī faktiski bija skaidrs, ka referenduma rosināšanai nepieciešamais parakstu skaits nav savākts, Saeima atbalstīja Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.

Šis likumprojekts vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Lai ārkārtas vēlēšanās Rīgas domi ievēlētu uz garāku termiņu, prezidentam vispirms jāizsludina uz laiku apturētie likumu grozījumi, bet tikai pēc tam - par Rīgas domes atlaišanu.

Provizoriski gan šie divi, gan Rīgas domes atlaišanas likumprojekts varētu stāties spēkā līdz 25.februārim. Tādējādi tiktu noteikts, ka Rīgas dome tiek ievēlēta uz nedaudz vairāk kā pieciem gadiem ārkārtas vēlēšanās 25.aprīlī.

Uz augšu