Pērn par nelegālu audiovizuālā satura piegādi uzsākti desmit kriminālprocesi, bet trīs kriminālprocesi nodoti kriminālvajāšanai par Latvijas lietotāju vidū populāru vietņu slēgšanu un to īpašnieku saukšanu pie atbildības, informēja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) trešās nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Pēc viņa teiktā, 2019.gadā nelegālā pieejamā audiovizuālā satura aprites novēršanas pasākumu rezultātā noformēti 20 administratīvo pārkāpumu protokoli, uzsāktas 47 administratīvā pārkāpuma lietas un veiktas 523 audiovizuālā satura legalitātes pārbaudes.
Potenciālie pārkāpēji, kuri nodarbojas ar nelegālā audiovizuālā satura izplatīšanu, ir publisko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji ar abonementu skaitu līdz 1000 klientiem, personas ar izglītību vai iemaņām vājstrāvas tīklu ierīkošanā un apkalpošanā. Tāpat starp pārkāpējiem ir arī elektronikas veikalu paspārnē esoši individuālā darba veicēji, namu apsaimniekotāji, kabeļtelevīzijas operatori, kuru skaits gan samazinās, kā arī publiskās izklaides vietas pasaules mēroga svarīgu pasākumu norises laikā.
Pērn kriminālvajāšanai nodoti trīs kriminālprocesi par Latvijas lietotāju vidū populāru vietņu aizvēršanu un to uzturētāju īpašnieku saukšanu pie atbildības. Tajā skaitā pārtraukta nelicencēta televīzijas pakalpojumu servisa www.movi***** darbība, kurā bija reģistrēti 27 000 pastāvīgi lietotāji. Tāpat pārtraukta nelicencēta televīzijas pakalpojumu servisa www.cine***** darbība ar 15 000 unikāliem apmeklējumiem diennaktī, kā arī nelicencētas televīzijas pakalpojumu sniegšanas vietnes www.tv***** darbība, kuras televīzijas pakalpojumus pastāvīgi izmantoja aptuveni 1000 mājsaimniecības. Komersantus, kuru darbība pārtraukta, VP neatklāj.
"Turpmākajā darbā vēlamies pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai un interneta vietņu filtrēšanai ar nolūku pasargāt sabiedrību no nelegālā satura izmantošanas jeb pieejamības Latvijas elektroniskajos komunikācijas tīklos," pauda Homenko, skaidrojot, ka lielākā daļa nelegālu audiovizuālā satura piegādātāju pārorientējuši darbību uz virtuālo vidi.
VP arī informēja, ka ciešā sadarbībā starp tiesībsargājošajām institūcijām un nevalstisko sektoru 2018.gadā uzsākta operācija "IWOL" nolūkā pasargāt Latvijas iedzīvotājus no nelegāla satura pieejamības internetā. Projektā izdevies piesaistīt deviņus lielākos Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējus, kas labprātīgi sāka rūpēties par klientu drošību, filtrējot ikdienas plūsmu un neļaujot klientiem apmeklēt aizliegtas vietnes, par kurām var iestāties atbildība.
Pēc viņa teiktā, filtrēšanas sistēma strādā un tās rezultātā pusgadā Latvijas iedzīvotāji kā interneta klienti 1 242 916 reizes pasargāti no aizliegtā satura patērēšanas. Filtrēšanas rīku plānots implementēt uz jaunu platformu, kura šogad varētu sākt filtrēt populārākās pasaules torenta vietnes, kas nodrošina failu apmaiņu starp klientiem. Tādā veidā šogad plānots pastiprināti cīnīties ar nelegālu audiovizuālā saturu internetā.
VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins teica, ka cilvēki internetā, kas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, atļaujas rīkoties diezgan pārgalvīgi un noziedzīgi, laupot citu cilvēku intelektuālo īpašumu un ieguldīto, zināšanas darbu konkrēta produkta radīšanā.
Grišins atgādināja, ka kopš kibernoziegumu apkarošanas nodaļas izveides VP nelegālā audiovizuālā satura patēriņa apkarošanā savu darbību ir ļoti attīstījusi. Ierobežojot mājsaimniecībām piekļuvi nelegālajām televīzijām, valsts budžetā palielinās ienākumi, mājsaimniecības sākušas patērēt kvalitatīvāku legālo saturu.
Pēc VP priekšnieka pienākumu izpildītāja teiktā, arī valsts drošības kontekstā ir būtiski, kādu informāciju patērē sabiedrība. Ikdienas darbā VP nākas saskarties ar viltus ziņām, kas izraisa sašutumu sabiedrībā "Manuprāt, VP nākotnē ir daudz izaicinājumu gan cīņā ar nelegālo saturu, gan noziedzīgiem nodarījumiem, kuri pāriet no reālās dzīves globālajā tīmeklī," pauda Grišins.
VP informēja, ka no 2017.gada līdz 2019.gadam kopumā nelegālā pieejamā audiovizuālā satura ierobežošanas rezultātā VP struktūrvienības kopumā veikušas vairāk nekā 1200 audiovizuālā satura pārbaudes, kā rezultātā tika konstatēti arī pārkāpumi un uzsāktas 150 administratīvās lietvedības, no kurām daļas rezultātā personas sauktas pie administratīvās atbildības un uzsākta izmeklēšana.
Biedrības "Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva norādīja, ka VP darba rezultātā, apkarojot nelegālu audiovizuālo saturu, trijos gados sākti 40 kriminālprocesi un pieņemti četri notiesājoši spriedumi par autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, kā rezultātā legālo kanālu īpašniekiem, kuru saturu zaga, izmaksātas kompensācijas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā.
Kotzeva teica, ka VP un arī izglītojošais darbs palīdzējis sasniegt efektīvos rezultātus - trīs gadu laikā mājsaimniecību ar nelegālo televīzijas pieslēgumu skaits Latvijā ir sarucis par 49% - no 100 000 mājsaimniecībām Latvijā ar nelegālo televīzijas pieslēgumu ir atlikušas 51 000 šādu mājsaimniecību. Liela daļa no atlikušajām ir nelegālie Krievijas satelīta pieslēgumi, un pie to izskaušanas aktīvs darbs turpināsies.
