Tikai puse aptaujāto uzņēmēju izprot kasācijas instances tiesas būtību

Tiesneša ķēde. Ilustratīvs foto.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Apmēram puse - 54% - Augstākās tiesas (AT) aptaujāto uzņēmēju izprot kasācijas instances tiesas būtību, proti, ka tā izvērtē pareizu likumu normu piemērošanu zemākās instances tiesās, bet atkārtoti nevērtē lietas faktus un apstākļus, secināts AT veiktajā uzņēmēju aptaujā.

AT pārstāve Rasma Zvejniece norādīja, ka ar kasācijas instanci tieši saskaras vien 10% uzņēmēju, līdz ar to biznesa pārstāvju izpratni par tās darba specifiku veido galvenokārt publiskajā telpā pieejamā informācija. AT ir ieinteresēta pati iesaistīties sabiedrības tiesiskajā izglītošanā, tādēļ, lai mērķtiecīgi meklētu efektīvākos risinājumus, sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikta uzņēmēju aptauja par informētību un saskarsmi ar AT.

Preses paziņojumā citēts AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš norādījis, ka labāka izpratne par AT darbu samazinātu uzņēmēju tiesāšanās izdevumus un tiesas noslodzi. Nenoslogojot Senātu ar tā funkcijām neatbilstošām sūdzībām, īsākos termiņos tiktu izskatītas lietas kasācijas kārtībā, sacījis Bičkovičs.

Par aptaujas rezultātiem Augstākā tiesa informēja Mediju dienā 19.februārī, kā eksperti ar secinājumiem un priekšlikumiem tajā piedalījās Bičkovičs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.

Zvejniece norādīja, ka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtējis, ka AT izzinājusi tieši uzņēmēju viedokli. Endziņš norādījis, ka mērīt to, kā kopumā uzņēmēji vērtē Latvijas tiesu sistēmu, ir ļoti svarīgs jautājums no nākotnes labklājības viedokļa. "Ja kopumā sajūta būs, ka ir slikti, ka nevar paļauties uz tiesu sistēmu, ka var pazaudēt savas investīcijas, vairāk un vairāk uzņēmēju pārcelsies un mazāk šeit ienāks. Turpretī ja sajūta kopumā būs laba, būs vairāk uzņēmēju, un tas "piezemēsies" katra maciņā. Pozitīvi, ka AT jūt šo "temperatūru", šī izvēle ir pareiza," citēts Endziņš.

Zvejniece norādīja, ka pērn Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta 53% lietu, Civillietu departamentā - 62%, bet Krimināllietu departamentā - 61% lietu. Lietas ierosināšana visbiežāk atteikta, jo nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. 

Taču, kā rāda aptaujas dati, tikai katrs piektais respondents - 21% - izprot judikatūras nozīmi kasācijas tiesvedībā, bet lielākajai daļai - 59% - bija grūti pateikt, kas ir svarīgākais, lai lieta tiktu pieņemta un izskatīta AT.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 62% uzņēmējiem, kas saskārušies ar Senātu, tā spriedums vai lēmums bijis saprotams. Endziņš uzsvēra, ka uzņēmēji pozitīvi novērtē, ka pēdējos gados AT kasācijas instancei neatbilstošas lietas netiek pieņemtas, kā arī judikatūras pieejamību.

Attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu uzņēmēju gaidas jau tagad sakrīt ar esošo realitāti civillietās. Lielākā daļa - 85% - aptaujāto uzskata, ka komercstrīdu gadījumā saprātīgs lietas izskatīšanas laiks AT būtu līdz vienam gadam. 2019.gadā Civillietu departamentā lietas izskatīšanas vidējais termiņš bija jau īsāks par gadu - astoņi mēneši. 

Latvijas uzņēmēju aptauju laikā no 2019.gada 22.novembra līdz 16.decembrim veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Visā Latvijā tika aptaujāti 750 respondenti, kas tika izvēlēti pēc vairākpakāpju kvotu izlases metodes. 

Uz augšu