Deputāti ar steigu cenšas ieviest jaunu kārtību, kas ļaus atkritumu tirgu pārdalīt no jauna

Foto: Pumpuri, atkritumi un kautrīgs bezpajumtnieks Zaķusalā

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vasarā Konkurences padome apturēja Tīrīgas monopolu, kas bija iecerēts uz 20 gadiem. Pēc tam nespēja laikus nodrošināt kārtību bija par pamatu Rīgas domes  atlaišanas procesam.

Tagad ir noslēdzies RD iepirkums par atkritumu izvešanu, kas daudz maz atbilst konkurences prasībām. Pašvaldība nu slēdz līgumus uz 7 gadiem. Pilsēta ir sadalīta četrās zonās, kurās saimniekos četri uzņēmumi.

Tomēr stāsts vēl nav galā. Saeimā deputāti no JKP un Vienotības rosina vēlreiz mainīt Rīgas atkritumu saimniecības regulējumu. Nākamnedēļ iecerēts pieņemt likumu, kas atceltu Rīgas sadalīšanu zonās un ieviestu brīvāku konkurenci. Tā būtu revolūcija nozarē, kam nav gatava ne Rīgas pašvaldība, ne Vides ministrija.

Tas anulētu konkursa rezultātus, dotu tiesības firmām iesūdzēt valsti. Iedzīvotāju cerības uz cenas samazināšanos iedzīvotājiem ir niecīgas.  

Šonedēļ bez strīdiem un sūdzībām ir noslēdzies Rīgas domes konkurss par atkritumu apsaimniekošanu nākamajiem 7 gadiem. Tomēr var izrādīties, ka šī nav pēdējā ietekmes pārdale netīrajā biznesā. Tagad Rīgas mēsliem pieslēgusies arī Saeima.  

Mēslu vākšanas dūžu cīņas par ienesīgo bet necaurspīdīgo atkritumu biznesu ir sīvas visā Latvijā, taču Rīgas atkritumi  ir viskārdinošākie.  Rīdzinieki rada vairāk nekā pusi no Latvijas atkritumiem, turklāt te tos var savākt, nebraukājot tālus ceļus. 

Aizdomās par konkurences kropļošanu, Konkurences padome vasarā apturēja Rīgā iecerēto gandrīz 700 miljonu vērto darījumu, ar kuru Rīga visu atkritumu savākšanu 20 gadus uzticēja sabiedrībai Tīrīga.

Tajā  apvienojušies divi lielākie privātie atkritumu apsaimniekotāji Clean R un Eko Baltija vide plus pašvaldības Getliņi Eko. 

Clean R saista ar Andra Šķēles interesēm, jo viņa ģimene vēl nesen bija uzņēmuma īpašniekos. Firmas vadībā joprojām ir viņa biznesa partneris un uzņēmumu impērijas darbinieks Harijs Krongorns. Eko Baltija vide daļas pieder Eiropas Rekonstrukcijas un investīciju bankai, gan savstarpējos strīdos ieslīgušajiem uzņēmējiem Mārim Simanovičam un Viesturam Tamužam. 

Tā kā Konkurences padome iespējamo pārkāpumu pētījumu var veikt divus gadus, Rīgas domei bija pienākums nekavējoties sludināt jaunu konkursu. Vilcināšanās kļuva par iemeslu likumam par Rīgas domes atlaišanu. 

Tagad konkurss ir noslēdzies. Atkritumu izvešanas cenas ir par eiro kubikmetrā zemākas, nekā solīja Tīrīga. Konkursā Rīga sadalīta četrās zonās. Divās uzvarēja Clean R,  pa vienai dabūja Eco Baltia vide un apvienotais SIA Pilsētvides Serviss un Lautus kopuzņēmums.

Lielākais ieguvējs ir Eco Baltia vide, kas savu tirgus daļu audzējis par desmit piecpadsmit procentiem. Ar Šķēli saistītais Clean R daļu tirgus pazaudējis. 

Rīgas izvēlētais jaunais apsaimniekošanas modelis pagaidām iezīmēts tikai pašvaldības noteikumos. Partiju apvienība Attīstībai/Par, kuras pārziņā ir Vides ministrija, to grib iestrādāt likumā. 

Saeimas tautsaimniecības komisija pirms nedēļas likumu gatavoja otrajam lasījumam Saeimā. Deputātu vairākums negaidīti pieņēma lēmumu, ka Rīgā atkritumus nevāks pēc Pavļuta prāta. No 2021.gada 1.janvāra būs brīvā konkurence.

Jaunās konservatīvās partijas deputāta Krišjāņa Feldmana  priekšlikums paredz, ka galvaspilsētā atkritumus varēs izvest ikkatrs, kas atbildīs Ministru kabineta noteiktām prasībām. Šāds pavērsiens radīja aizdomas, ka deputāti metušies aizstāvēt ar Šķēli saistīto biznesu, kas Rīgas konkursā zaudējis daļu tirgus. Clean R līdz šim apkalpoja Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotās mājas. Tās ir divas trešdaļas tirgus. 

Atkārtota tirgus pārdale ļautu pacīnīties par tā saglabāšanu. 

Ideju, ka Rīgā jāievieš brīva konkurence, jau decembrī izdomājis Rīgas domes deputāts, mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis. Tobrīd vēl nebija zināms, kas Rīgā iegūs kontroli pār atkritumiem. 

Jauno Konservatīvo un Jaunās Vienotības likuma labojums nozīmē to, ka no 1.janvāra  Rīgā atkal būs jauni atkritumu savākšanas noteikumi. Šonedēļ noslēgtie septiņu gadu līgumi zaudēs savu spēku, konkursa dalībnieki varēs tiesāties un prasīt zaudējumu atlīdzību no valsts. Nu jau kārtējiem jaunajiem spēles noteikumiem nav gatava arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. 

Līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ir jārada noteikumi, lai brīvā tirgus režīmā firmām būtu pienākums  par saprātīgu cenu apkalpot arī neizdevīgos, pilsētas nomalēs dzīvojošos cilvēkus, jāizdomā, vai tām būs tiesības atteikties no klientiem.

Jārada arī uzņēmumu licencēšanas kārtība, lai komersanti pildītu saistības un necūkotu vidi.  Ministrs uzskata, ka līdz gada beigām to nav iespējams paspēt.

Nu jau gandrīz pavisam atlaistajā Rīgas domē par Saeimā iecerēto galvaspilsētas atkritumu sakārtošanas plānu izturas relaksēti. Pašvaldība savu pienākumu ir izpildījusi, konkurss ir noticis, bet atbildība par nākotni tagad būs uz Saeimas deputātu sirdsapziņas. 

Satraukti ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Eco Baltia Vide šonedēļ parakstīja līgumu ar Rīgas domi par atkritumu izvešanu.

Pēc Saeimas komisijā lemtā tagad nav skaidrs, vai līgums būs septiņus gadus vai tikai pusgadu. 

Ja Saeima likumu pieņems, tad var iestāties ļoti interesants juridiskais jūklis. Šā brīža konkursa nosacījumos ietverta atruna, ka tas ir spēkā vai nu 7 gadus, vai līdz brīdim, kad tiesības apsaimniekot atkritumus Rīgā atgūst Tīrīga. Ja Saeima no 1.janvāra ievieš nosacīti brīvo tirgu, tad tiesības vērsties pret valsti var rasties gan Tīrīgai, gan četrām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām, kas tagad ir dabūjušas katra kādu daļu galvaspilsētas. 

Saeimas Tautsaimniecības komisijā atkal uzvarēja pašvaldību lobijs. Ar likuma grozījumiem bija paredzēts aizliegt pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas monopolus, kuru pakalpojumi ir dārgāki, nekā privātajiem. Taču deputāti šo normu izņēma. Saeimas sēdē likumam bija jānonāk jau šonedēļ. Tomēr to atlika un darbs turpināsies nākamnedēļ – gan koalīcijas sanāksmēs, gan Saeimas sēdē.

Uz augšu