Tukuma Mākslas muzejā Dzidras Baumas 90 gadu jubilejas izstāde

Dzidra Bauma

FOTO: publicitātes

Līdz 29. martam Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7, Tukumā) apskatāma akvarelistes Dzidras Baumas 90 gadu jubilejas izstāde. Viņa ir viena no ražīgākajām māksliniecēm, kura radījusi neskaitāmus mākslas darbus. Izstādē būs eksponēts viņas veikums no dažādiem daiļrades periodiem. 

Izstādes noslēgumā 28. martā plkst. 12.00, Tukuma Mākslas muzejā būs tikšanās ar mākslinieci un viņas 90. dzimšanas dienas atzīmēšana. Uz pasākumu aicināti mākslinieki un Dzidras Baumas daiļrades cienītāji.

Dzidras Baumas rokrakstam ir raksturīga žanru daudzveidība – tapuši portreti, klusās dabas, akti, ainavas, mitoloģiska un sadzīves žanra darbi. Māksliniece strādājusi eļļas un akrila glezniecībā, bet vislielāko popularitāti un atpazīstamību iemantojuši viņas ziedu gleznojumi akvareļtehnikā. Mūža nogalē vairāk pievērsusies eksperimentiem ar dažādiem materiāliem, darinot kolāžas. Izstādēs māksliniece piedalās gan Latvijā, gan ārzemēs (kopš 1959), ir Mākslinieku savienības biedre (1970). Rīkojusi personālizstādes Tukumā, Jūrmalā, Dobelē, Madonā, Jēkabpilī, Liepājā, Aizkrauklē, Kuldīgā, Jelgavā, Mazsalacā, Valmierā, Talsos, Ventspilī, Rīgā, arī Pērnavā un Latviešu centrā Garezerā ASV. Dzidra Bauma savā 85 gadu jubilejas izstādē Mākslas galerijā “Durvis” sacīja, ka sevi uzskata par brīvmākslinieci ar savdabīgu personīgo rokrakstu un savu personīgu attieksmi pret norisēm mākslā.

Par mākslinieci

Dzidra Bauma dzimusi Jelgavā 1930. gadā skolotāju ģimenē. Pirmo ievirzi mākslā deva 8. Rīgas Maija pamatskolas zīmēšanas skolotājs, mākslinieks Alfons Mihailovskis. Rīgas Pionieru pilī Dzidra mācījās pie gleznotāja Jāņa Skuča, pēc tam Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un kā brīvklausītāja apmeklēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1966).

Strādājusi par vēstures un zīmēšanas skolotāju Praviņu skolā Degoles pagasta Tukuma novadā (1954 - 1961). Māksliniece bijusi arī pionieru vadītāja. Liekot uzsvaru uz skolēnu audzināšanu un ārpusklašu aktivitātēm, viņa organizējusi izbraucienus ar riteņiem, ekskursijas uz kultūrvēsturiskām vietām, pārgājienus ar nakšņošanu teltīs. Par Dzidras Baumas vadītājām stundām saglabājušās viņas skolnieces, vēlāk skolotājas, Ārijas Vertulaites atmiņas: „Vēstures stundas bija interesantas. Savu stāstījumu viņa papildināja ar pašas darinātiem zīmējumiem. Zīmēšanas stundās skolotāja bija prasīga. Skolas dienvidu pusē toreiz vēl nebija košuma dārza. Dz. Baumas vadībā zīmējām plānu, kā iekārtot stādījumus košuma dārzam.“

Dzidra Bauma strādājusi Tukuma mākslas un novadpētniecības muzejā (tagad Tukuma muzejā) par zinātnisko līdzstrādnieci un direktora vietas izpildītāju (1961-1963). Pateicoties viņas entuziasmam, muzeja publicitāte šajā laikā kļuva arvien aktīvāka – tika organizētas izstādes ārpus muzeja, par muzeja darbību tika ziņots medijiem, sagatavoti radio un televīzijas sižeti, kā arī publicēti raksti avīzēs. Muzeja direktores Augustes Kapmanes mudināta, viņa rakstīja vēstuli kultūras ministram V. Kaupužam (1962), kuras rezultātā, līdz ar citiem 16 vērtīgiem mākslas darbiem muzejā nonāca arī pazīstamās arhitektes un dizaineres Martas Staņas darināts mēbeļu komplekts: bufete, galds un krēsls.

Par Mākslas muzeju

Tukuma Mākslas muzejs pazīstams ar vienu no izcilākajām Latvijas mākslas kolekcijām, ko pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē sāka veidot mākslinieks Leonīds Āriņš. Muzeja krātuvē atrodas vecmeistaru Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša, Jēkaba Kazāka, Ģederta Eliasa, Voldemāra Tones, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa un citu mākslinieku darbi.

Uz augšu