Sibīrijā atrasts 46 tūkstošus gadu sens putns, kas izskatās kā miris pirms dažām dienām

Kā vēstīts izdevumā “Live Science”, putns bija tik labā stāvoklī, ka izskatījās kā miris pirms dažām dienām. Tas ir īpaši pārsteidzoši, jo mazi dzīvnieki, kā šis, pēc nāves parasti ļoti ātri sadalās. Sasalušais lidotājs ir tiešām unikāls atradums: tas ir vienīgais gandrīz neskartais zināmais putna karkass no pēdējā ledus laikmeta.

Fosiliju mednieki putnu atrada 2018. gada septembrī, tomēr pētniekiem nebija ne jausmas, cik tas ir sens vai kāda ir tā suga. Tāpēc pētnieki savāca dažas putna spalvas un nelielu audu paraugu, lai ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi un DNS sekvencēšanu putnu izpētītu.

Paraugi tika nogādāti laboratorijā, kur jaunā pētījuma galvenais autors Nikolajs Dusekss tos izpētīja. Radioaktīvā oglekļa datēšana atklāja, ka putns dzīvojis tajā pašā laikā, kad citi ledus laikmeta radījumi, tostarp mamuti, zirgi, spalvainie degunradži, bizoni un lūši.

Lai noskaidrotu, kādas sugas putns tas ir, zinātnieki sekvencēja tā mitohondriju DNS jeb ģenētiskos datus, kas tiek nodoti pa mātes līniju. Lai arī putna mitohondriju DNS bija fragmentārs, zinātnieku komandai ar datorprogrammas palīdzību izdevās šos fragmentus salīmēt kopā.

Pēc tam zinātnieki ņēma pabeigto mitohondriju DNS puzli un tiešsaistes datubāzē meklēja sakritības ar jebkuru putnu, kas dzīvo šodien. Rezultātā izrādījās, ka ledus laikmeta putns bija ausainais cīrulis (eremophila alpestris).

Šis atklājums palīdz labāk saprast mamutu stepju pārveidošanos, proti, kad šis putns dzīvoja, Eirāzijas dominējošās biomas bija stepes un tundras.

Kad pirms aptuveni 11700 gadiem beidzās pēdējais ledus laikmets, mamutu stepes lēnām pārvērtās trīs galvenajās Eirāzijas vidēs, kas eksistē joprojām: ziemeļu tundrā, taigā (pa vidu) un stepēs dienvidos.

Mūsdienās pastāv divas ausainā cīruļa pasugas: viena no tām apdzīvo tundru Eirāzijas ziemeļos, bet otra stepes dienvidos.

Izskatās, ka jaunatklātais putns ir divu dažādu ausainā cīruļa sugu sencis. Mainoties videi, evolūcijas ceļā ausainie cīruļi sadalījās divās iepriekš minētajās sugās.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Communications Biology”.