57% Latvijas skolēnu klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību (4)

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pixabay

Lielākā daļa (57%) Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību, bet katrs trešais (36%) saskāries arī ar agresiju no klasesbiedru puses, atklāj veiktais pētījums* par Latvijas skolēnu iekļaušanos klases kolektīvā.

Vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas skolēnu atzīst, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar ņirgāšanos, kas izpaudusies kā apvainojumi un/vai pazemojumi no klasesbiedru puses. Tikpat daudz skolēnu (57 %) pēdējā gada laikā jutušies atstumti – ignorēti vai izolēti – no klases kolektīva. Katrs trešais (36 %) skolēns klasē ir sastapies ar agresivitāti, kas izpaudusies kā kaušanās, grūstīšanās, kniebšana, draudēšana, iebiedēšana vai kliegšana. Katrs ceturtais (25 %) no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu – izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.

Pētījums arī atklāj, ka zēnu vidū biežāka ir fiziskā vardarbība, bet meiteņu vidū –psiholoģiskā. Pēdējā gada laikā puikas biežāk saskārušies ar ņirgāšanos (67 %), un agresivitāti (51 %), savukārt meitenes biežāk jutušās atstumtas klasesbiedru vidū (60 %).

Skolēni augstu vērtē savas zināšanas par vardarbības veidiem

Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēni savas zināšanas par dažādiem vardarbības veidiem (sociālā atstumtība, mobings, kibermobings, bulings) un to izpausmēm novērtē labāk, nekā bērnu zināšanas vērtē vecāki. Piemēram, 84 % skolēnu zina jēdziena mobings nozīmi, bet tikai 63 % vecāku uzskata, ka viņu bērni saprot, ko nozīmē šis termins.

“Kā apliecina ZZ Čempionāta pētījuma rezultāti, katrs otrais skolēns pēdējā gada laikā ir saskāries ar kādu no vardarbības veidiem, vai tas būtu psiholoģiskā, vai fiziskā formā. Laicīgā šādu problēmu atklāšanā un risināšanā nozīmīga loma ir bērna vecākiem – vissvarīgākais ir izrādīt interesi par to, kā bērnam skolā veicas. Pat ja konkrētajā brīdī nav grūtību vai viņš nav gatavs vecākiem tās atklāt, galvenais ir ļaut saprast, ka vecāks ir uzticams pieaugušais, pie kura bērns grūtību laikā var vērsties. Ir vērts par šīm tēmām runāt arī ar visu klasi, pat ja problēmas vēl nav sākušās – mentālās veselības profilakse ir tikpat būtiska, cik fiziskās,” uzsver Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs Nils Sakss–Konstantinovs. “Ļoti svarīgi, ka caur dažādām iniciatīvām, piemēram, “Viss ir Norm.a”, mentālās veselības profilakses būtiskumu uzsver arī Veselības ministrija, un prieks, ka ministrija ir izvēlējusies ZZ Čempionātu kā vienu no šīs iniciatīvas komunikācijas platformām, jo tā noteikti būs lieliska iespēja sasniegt un uzrunāt bērnus visā Latvijā.”

Izstrādā “Skolotāja rokasgrāmatu”, kas palīdzēs stiprināt vienotību klasēs

Lai vēl vairāk stiprinātu saliedētību klašu kolektīvos, izstrādāta “Skolotāja rokasgrāmata” – profesionālu palīgmateriālu, kas audzinātājam palīdzēs izprast procesus klasē un uzlabot kopējo atmosfēru un motivāciju, veidojot klasi par komandu. Palīgmateriāls iekļauj teoriju, praktiskos darba uzdevumus un darba lapas, kā arī ieteikumus diskusijām un situāciju analīzei, kuru izstrādē piedalījās arī pusaudžu psihoterapeiti.

* Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laikā no 2020. gada 21. janvāra līdz 3. februārim. Tajā ar e-klase.lv starpniecību aptaujāti 1113 7.- 12. klašu skolēni, kā arī 554 vecāki ar bērniem, kuri iet skolā.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu