Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības un mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, Latvijā 2018. gadā sirds un asinsvadu slimības bija biežākais nāves iemesls.
No tām lielāko daļu veido primāra arteriāla hipertensija, bet trešdaļu – koronāra sirds slimība.
Mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijā kopumā ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, profilaksi un ārstēšanu konsultē kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste Dr. Kristīne Spalva.
Izplatītākās slimības un simptomi
Kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste Dr. Kristīne Spalva stāsta, ka visizplatītākās slimības jebkurā vecumā ir primārā arteriālā hipertensija un hiperholesterinēmija. Tāpat līdz ar vecumu palielinās arī koronāra sirds slimība un ātrija fibrilācija jeb mirdzaritmija. No mirdzaritmijas cieš aptuveni katrs piektais sirds un asinsvadu slimnieks. Eksperte skaidro, ka sirds slimību simptomi var būt dažādi, piemēram,
paaugstināts asinsspiediens var izpausties asimptomātiski, galvassāpes, spiedoša rakstura diskomforts krūtīs.
Par koronāru sirds slimību var liecināt spiedošas, dedzinošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs slodzes laikā, bet miokarda infarkta gadījumā šāda veida sāpes ir miera stāvoklī. Sirds mazspējas gadījumā var tikt novērots elpas trūkums, nespēks, zema slodzes tolerance un kāju tūska, savukārt par sirds ritma traucējumiem liecina reiboņi, samaņas zudumi un sirdsklauves. Ja parādījušies sirds slimību simptomi, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu papildu izmeklējumus un uzsāktu ārstēšanu.
Riska faktori
Sirds un asinsvadu slimību riskus paaugstina tādi faktori kā smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis (kopējais un zema blīvuma holesterīns), cukura diabēts, liekais svars un aptaukošanās (ĶMI ³25 kg/m2), kā arī mazkustīgs dzīvesveids. Tāpat lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu saslimšanām ir vīriešiem pēc 55, bet sievietēm pēc 65 gadu vecuma. Vēl viens riska faktors ir agrīna kardiovaskulāra slimība kādam no ģimenes locekļiem (vīriešiem <55 g., sievietēm <65 g.). Dr. K. Spalva skaidro, ka Latvijā iedzīvotāji ir ļoti dažādi. Kopumā tendence liecina, ka pie kardiologa cilvēki piesakās arī profilaktiskos nolūkos – lai izvairītos no komplikācijām, kādas ir, piemēram, viņu (pacientu, nevis jebkuriem) vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka joprojām ir pacientu daļa, kas pie ārsta ierodas novēloti un ar nopietnām komplikācijām, kuru ārstēšanai nereti ir nepieciešama pat pacienta stacionēšana.
Profilakses nozīme
Sirds un asinsvadu veselību ļoti lielā mērā pacients var ietekmēt saviem spēkiem.
Eiropas kardiologu vadlīnijas sniedz sekojošas sirds un asinsvadu veselības rekomendācijas:
· regulāras mērenas fiziskās aktivitātes (aeroba slodze 30 minūtes 5-7 dienas nedēļā);
· sabalansēts uzturs. Sāls daudzuma un dzīvnieku tauku ierobežošana uzturā, dienā ieteicams uzņemt vismaz 400 līdz 500 gramu dārzeņu, riekstu, nepiesātināto taukskābju, maztauku piena produktu.
Tāpat vēlams divas reizes nedēļā uzturā iekļaut zivju ēdienus un katru dienu uzņemt ~1000-1500 ml šķidruma;
· smēķēšanas un alkohola ierobežošana;
· ķermeņa svara kontrole. Ieteicams izvairīties no aptaukošanās, veselīgs ĶMI 20-25 kg/m2 un
vidukļa apkārtmērs <94 cm vīriešiem un <80 cm sievietēm kardiovaskulāro slimību risku mazināšanai.
Svarīgs arī medikamentu lietošanas laiks
Katram medikamentam ir sava nozīme konkrētas slimības gadījumā, un tā iedarbība ilgst noteiktu laiku. Turklāt, lietojot vairākus medikamentus un neievērojot starplaiku, to terapeitiskais efekts var pārklāties vai uz kādu laiku var pazust. Tāpēc ir svarīgi, ka medikamenti tiek lietoti vienā un tajā pašā laikā. Īpaši būtiski tas ir antitrombotiskajai terapijai, jo, neievērojot medikamentu lietošanas laiku, pieaug asiņošanas vai trombotisku notikumu risks. Dr. K. Spalva atgādina, ka, noteiktos laikos regulāri lietojot medikamentus asinsspiediena pazemināšanai, aritmiju profilaksei un sirds mazspējai, var izvairīties no sirdsdarbības un asinsspiediena nevēlamām svārstībām, tādējādi samazinot hipertensiju, aritmiju, kā arī sirds mazspējas dekompensācijas un hipertensīvu krīžu riskus.
Farmaceita padoms
Farmaceite Zane Ozoliņa ("Benu" aptieka) uzsver, ka sirds ir viens no svarīgākajiem dzīvības orgāniem. Katru reizi pie lielākām vai mazākām dzīves pārmaiņām tā cieš. Lai rūpētos par sirds veselību, ir ne tikai svarīgi pareizi un veselīgi ēst, sportot, bet arī ļaut tai atpūsties noteiktos dzīves ritmos.
Kad darbā ir pārņēmis stress un steiga, ir labi iemācīties pareizi elpot, tā samazinot stresa ietekmi līdz minimumam.
Ieteicams arī mazāk dzert kafiju un ikdienas minerālu balansam lietot magnija saturošus medikamentus. Tāpat ir svarīgi pabarot sirds muskuli, tam var lietot B grupas vitamīnus, kā arī augu bāzes uztura bagātinātājus, kas uzturēs sirdi veselu. Ar gadiem organisms vairs neražo Q10, kas arī ir sirds enerģijas avots.
