/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
TVNET sporta podkāsta "Čempionu brokastis" 14. epizodē uz sarunu aicinājām fiziskās sagatavotības treneri un fizioterapeitu Ēriku Visocki.
Latvijas sportistu ķermeņu pazinējs: Mūsdienu bērns ir kā ofisa darbinieks (5)
Ēriks ir strādājis ar Latvijas vīriešu nacionālajām izlasēm basketbolā, handbolā un hokejā. Darbu viņš turpina hokeja izlasē, ar kuru kopā viņš būs ceturto pasaules čempionātu pēc kārtas.
Ja priekšā nostādītu pēc sejas trīs nepazīstamus sportistus - pa vienam basketbolistam, handbolistam un hokejistam, tad pēc ķermeņa fiziskās sagatavotības Ēriks spētu atšķirt, kurš ir kura sporta veida pārstāvis.
Vērtīgu pieredzi Ēriks guvis Krievijas vīriešu un sieviešu basketbola klubos, strādājot kopā ar treneriem Gundaru Vētru un Mārtiņu Zībartu. Viņš strādājis tādās pilsētās kā Vladivostoka, Volgograda un Kurska.
Pēdējā laikā Ēriks ikdienā strādā arī ar sportistiem jauniešiem. Tāpat viņam sanāk palīdzēt pieaugušajiem, kas nav sportiski, taču vēlas piekopt aktīvāku dzīvesveidu.
"Fenomenāli, kad atnāk kāds cilvēks, kas nav sportisks. Vienmēr cenšos iepazīstināt ar tiem plusiem, kādi ir aktīviem cilvēkiem. Tas ir apgrieztais loks - tu esi noguris, tāpēc liekas, ka labāk netērēt vēl enerģiju," teica Ēriks.
"Tad cilvēks sāk kaut ko darīt un saka - ārprāts, es sasvīdu. Tas tiek uztverts kā kaut kāda anomālija. Ir teiciens, ka katram vīrietim dienas beigās jābūt nogurušam, citādi galvā nāks visādas muļķības," smejot sacīja treneris.
Ēriks atzīst, ka no profesionālās puses varbūt nav pareizi, ka viņš strādā gan ar profesionāliem sportistiem, gan jauniešiem, gan vienkāršiem sportot gribētājiem.
"Konkrēta mērķauditorija man nav, un es to arī negribētu. Man svarīgs ir cilvēks. Vienmēr tas neizdodas, bet gribētos piepildīt galveno mērķi - palīdzēt cilvēkam, neatkarīgi no tā, kas viņš ir un ko dara."
Latvijas hokeja izlasē Ērikam iznāk strādāt kopā ar pieredzes bagāto treneri Bobu Hārtliju. Kā zināms, kanādiešu speciālists 2014./15. gada sezonā tika atzīts par Nacionālās hokeja līgas labāko treneri.
Ēriks pastāstīja, kāda ir sadarbība ar Hārtliju, kurš prasa augsta līmeņa disciplīnu un darba ētiku.
"Hokejā sportisti iet kaulā vairāk nekā citos sporta veidos. Ja sāp celis, tad basketbolu nepaspēlēsi. Hokejā vari spēlēt ar sāpošu celi. Hokejisti bieži vien dragā caur sāpēm. Viņi nebaidās no lieliem svariem, no eksplozivitātes."
Ēriks izcēla Latvijas izlases handbolistu Aivi Jurdžu, kurš uz treniņiem ierodas ar lielu koferi, kas ir piepildīts pilns ar daudzām profesionālam sportistam nepieciešamām lietām.
Tāpat viņš atzīmēja, ka 2,15 metrus garais Latvijas handbolists Dainis Krištopāns ir ieguldījis lielu darbu, lai būtu fiziski sagatavots augstā līmenī.
Strādājot ar mūsdienu jauniešiem, Ēriks ir novērojis, ka fiziskās sagatavotības līmenis pēdējā laikā ir krities, jo netiek ieguldīts pietiekams darba apjoms.
"Bērns ir ofisa darbinieks. Ja godīgi, tās izpausmes ir trakas. Mēs agrāk braucām uz nometnēm gan vasarā, gan ziemā. Tagad - cik bieži tiek rīkotas nometnes?" retoriski vaicā Ēriks.
"Režīms ir mainījies. Latvijas sporta sabiedrībai pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, kā dabūt labāko rezultātu ikdienas darbā. Jaunieši tagad nedabū nometnes slodzes apjomu. Jaunietis vairs neizskries trīs krosus nedēļā, neaizvadīs rīta rosmi sešas dienas nedēļā."
Fiziskās sagatavotības treneris un fizioterapeits atzīmē, ka pats galvenais ir gribasspēks un vēlme vispār nodarboties ar sportu.
"Dažreiz ir momenti, kad vecāki vairāk grib, lai bērni trenējas, nekā paši jaunieši to vēlas. Ir grūtāk strādāt ar cilvēku, kurš negrib neko darīt. Profesionālā sportā ir grūti strādāt, kad sportisti ir mentāli noguruši, bijuši pārbraucieni un piedzīvoti zaudējumi."