Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ (6)

Viņa uzsvēra, ka Latvijā šobrīd tiks saglabāts esošais gatavības stāvoklis "Covid-19" ierobežošanai un ārstēšanai. Strapcāne skaidroja, ka Lietuvas valdības lēmums par ārkārtējo situāciju pieņemts, lai ļautu brīvāk piesaistīt papildu resursus jaunā koronavīrusa ierobežošanai, atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai.

Arī Latvijā otrdienas Krīzes vadības padomē tika pieņemts lēmums par papildu līdzekļu novirzīšanu "Covid-19" ierobežošanai un ārstēšanai, bet ārkārtas stāvoklis netika izsludināts. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sociālajā vietnē "Twitter" skaidro, ka Latvijas likumi ļauj ātrāk un fleksiblāk reaģēt uz budžetā iepriekš neparedzēta finansējuma piešķiršanu, lai sagatavotos "Covid-19" nekā kaimiņiem Lietuvā.

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa "Covid-19" gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā, norādīja VM pārstāve Strapcāne.

Nepieciešamības gadījumā Valsts operatīvā medicīniskā komisija rosinās valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, viņa informēja.

Kā ziņots, ja Latvijā tiktu konstatēts jaunais koronavīruss "Covid-19", pilnīgi droši "pirmajā vilnī" vienlaikus specifisko aprūpi varētu nodrošināt 100 cilvēkiem, bet ir arī rīcības plāns gadījumam, ja saslimušo skaits būtu lielāks, otrdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa uzsvēra, ka Latvijā neviens jaunā vīrusa gadījums nav konstatēts. Vienlaikus skaidroja, ka ir apzināts gan gultas vietu skaits, gan karantīnas vietu skaits gadījumā, ja cilvēki būtu jāārstē un jāizolē gan Rīgā, gan reģionos.

Jaunais koronavīruss pirmo reizi konstatēts 2019.gada 31.decembrī Ķīnā. Kopš tā laika tas reģistrēts vēl vairākos desmitos valstu. Vīrusa avots pagaidām nav zināms. Tam nav vakcīnas un īpašas ārstēšanas, bet cilvēks no tā var pilnībā atveseļoties, skaidro SPKC.

Vīrusa pazīmēs ir, piemēram, drudzis, klepus, apgrūtināta elpošana. Pacientiem var būt viegla, vidēji smaga vai smaga slimība.

Vīrusa profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Speciālisti iesaka bieži mazgāt rokas, īpaši pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi, klepojot un šķaudot, izmantot vienreiz lietojamās salvetes un pēc tam nomazgāt rokas.