Neurķē degunu! 15. gadsimta labas uzvedības grāmata bērniem

Grāmata ir sarakstīta viduslaiku angļu valodā, tāpēc mūsdienu vienkāršajam lasītājam to būtu visai grūti saprast. Manuskripts ir nodēvēts par “Mazo bērnu mazo grāmatu” (The Lytille Childrenes Lytil Boke), un oriģināli tā izdota 1480. gadā, kad Eiropā norisinājās pāreja no viduslaikiem uz renesansi. Šī grāmata bija daļa no tā saucamā pieklājības grāmatu žanra, vēstīts Lielbritānijas bibliotēkas mājaslapā.

Pieklājības grāmatas bija pilnas ar padomiem par galda manierēm un citiem noteikumiem. Eiropā tās bija populāras starp 13. un 18. gadsimtu.

Šī grāmata bija daļa no lielāka manuskripta, kas koncentrējās lielākoties uz mājas un ģimenes rūpēm, sākot ar gaļas griešanas un beidzot ar asins nolaišanas metodēm. Iespējams, tā reiz piederēja bērnam vārdā Marija, jo tāds vārds ir uzrakstīts uz vienas no manuskripta lapām.

Noteikumi, kas aprakstīti grāmatā, lielākoties ir līdzīgi tiem, kurus cenšas saviem bērniem iemācīt katrs civilizēts vecāks arī mūsdienās, tiesa, daži no tiem ir krietni vien novecojuši.

Bērnus grāmatā, piemēram, māca nebakstīt zobus ar nazi vai nespļaut pāri galdam. Viņiem tiek teikts, ka labāk pagaidīt, kamēr dzērienu iedzers augstāka ranga personas, bet pašiem padzerties pēc tam.

Citi noteikumi mudina būt pacietīgiem pie vakariņu galda. Bērniem nevajadzētu pārāk steigties ar siera sastūķēšanu mutē, brīdināts grāmatā. Savukārt atraugāties ir pavisam aizliegts. Bērni arī tiek mudināti savaldīt savu dabisko enerģiju, brīdinot, ka smiešanās un pārāk bieža runāšana pie galda ir grēks.

Nav nekādu ziņu, kā šāda veida grāmatas uztvēra viduslaiku bērni, tomēr, visticamāk, ne citādāk kā bērni mūsdienās.