Honkonga teju katram iedzīvotājam maksās gandrīz 1200 eiro, lai "sildītu ekonomiku" (17)

Kā vēsta CNN, Honkongas ekonomika piedzīvojusi vairākus satricinājumus – sākot ar daudziem protestiem, beidzot ar koronavīrusa “Covid-19” izplatību.

Āzijas finanšu nozares nozīmīgākais “mezgls” - Honkongas reģionālā valdība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par jauniem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai. Šie pasākumi izmaksās aptuveni 120 miljardus Honkongas dolāru (aptuveni 14,07 miljardus eiro). Šo pasākumu vidū būs arī vienreizēja izmaksa visiem pastāvīgajiem Honkongas iedzīvotājiem, kuri ir vismaz 18 gadus veci.

Paredzams, ka aptuveni septiņi miljoni Honkongas iedzīvotāju katrs iegūs no reģiona 10000 Honkongas dolāru (1172 eiro) lielu maksājumu.

Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans brīdinājis, ka Honkongas ekonomika varētu ieslīgt recesijā, un reģiona budžetam varētu veidoties deficīts. Šādas tendences iezīmējas pirmo reizi 15 gadu laikā. Tiesa, recesijas pazīmes Honkonga izjuta jau pērnā gada trešajā ceturksnī.

Tomēr paredzams, ka situācija pasliktināsies. Čans sacīja, ka nākamā fiskālā gada deficīts, kas noslēgsies 2021. gada martā, varētu sasniegt rekordaugstu rādītāju – 4,8% no Honkongas IKP.

“Honkongas ekonomika šogad saskarsies ar bezprecedenta izaicinājumiem. Tuvākajā laikā prognozes nav diez cik iepriecinošas,” sacīja Čans.

Finanšu sekretārs Honkongas budžeta prezentācijas laikā sacīja, ka Honkongas ekonomika “ir aizpūsta neceļos, pateicoties spēcīgiem sānu vējiem”, kas sākušies jau pērn. Ar to Čans sacīja, ka problēmas Honkongas ekonomikā sākušās līdz ar masveida protestiem, kā arī neskaidrību, ko radījis ASV – Ķīnas tirdzniecības karš un globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

Iepriekš minētie faktori ir tie, kā dēļ Honkongas ekonomika ir nonākusi recesijā. Pagājušajā gadā Honkongas reģionālā ekonomika saruka par 1,2%, un tā ir pirmā lejupslīde kopš globālās ekonomiskās krīzes, kas pasauli piemeklēja pirms desmit gadiem.

Tagad dienaskārtībā ir koronavīrusa “Covid-19” izplatība, kura dēļ Honkongā ir ļoti ievērojami ietekmētas dažādas ekonomiskās aktivitātes.

Tieši tādēļ, lai “sildītu” ekonomiku, tiks veidota īpaša finanšu “palīdzības pakete”. Daļa naudas “palīdzības paketei” tiks iegūta no īpaša fonda, kas izveidots, "ņemot vērā mainīgo ekonomisko un nodarbinātības apstākļu pasliktināšanos, kas notikuši jaunā koronavīrusa epidēmijas dēļ," sacīja Čans.

Papildus Honkongas reģionālā valdība samazinās ienākumus atsevišķām iedzīvotāju grupām. Pēc Čana teiktā, tas varētu ietekmēt aptuveni divus miljonus nodokļu maksātāju. Tāpat varasiestādes plāno iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kas dzīvo valsts nodrošinātajos mājokļos, mēnesī nemaksāt īres maksu. Tāpat paredzēts arī nodrošināt vienreizēju pabalstu 200 000 maznodrošināto mājsaimniecību.

“Nākamā gada budžeta prognozētais deficīts ir augstāks, nekā iepriekš varēja paredzēt,” sacīja Honkongas Ķīnas universitātes ekonomikas asociētais profesors Terenss Čongs. Viņš piebilda, ka Honkonga “noteikti saņems triecienu”, taču tās ekonomikai ir ievērojams “drošības spilvens” 145 miljardu dolāru apmērā.

“Šis [deficīts] patiesībā nav nekas liels,” teica Čongs “CNN Business”. “Mums ir veidi, kā atgūt zaudēto naudu, tāpēc es par to neuztrauktos,” norādīja eksperts.

Honkongas valdība ir centusies uzlabot ekonomisko situāciju vairāku mēnešu laikā. Tā jau ir sākusi dažādus stimulēšanas pasākumus 3,5 miljardu eiro apmērā.

Neraugoties uz pašreizējiem izaicinājumiem, Čans ir pārliecināts, ka Honkongas ekonomikai ilgtermiņā izdosies atgūties un atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes.

“Lai arī koronavīrusa epidēmijas ietekme uz mūsu ekonomiku īstermiņā, iespējams, būs ievērojamāka nekā SARS epidēmija 2003. gadā, Honkongas ekonomiskie pamati joprojām ir nesatricināmi stabili. Uzskatu, ka Honkongas ekonomikai būs iespējams augt un galu galā – atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes brīdī, kad koronavīrusa epidēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi būs beigušies,” sacīja Čans.