Ķīnas Mēness pašgājējs turpina atklāt nekad neredzētas lietas (19)

Kosmosa zonde Mēness tālajā pusē nolaidās 2019. gada 2. janvārī - 186 kilometrus no Fon Karmana krātera, kļūstot par pirmo zondi vēsturē, kas piedzīvojusi veiksmīgu nosēšanos mistērijām apvītajā Mēness tālajā pusē.

Pašgājējs “Yutu 2” zondi atstāja jau dažas stundas pēc nolaišanās. Gan zonde, gan pašgājējs ir aprīkoti ar saules baterijām un jau vairāk nekā gadu ar dažādiem zinātniskajiem instrumentiem pēta savu eksotisko apkārtni, sniedzot mums bezprecedenta ieskatu Mēness tālajā pusē.

Šis ieskats tagad arī aptvēris Mēness iekšieni, pateicoties pašgājēja zemi urbjošajam instrumentam. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, zinātnieki aprakstīja zem pašgājēja riteņiem atklāto pelēkās zemes kārtu.

Pētnieki izšķīra trīs atsevišķus slāņus – augšējo slāni, kas sniedzas 12 metru dziļumā un sastāv no samērā vienmērīgas mēness “augsnes” un pa kādam retam, bet lielam akmenim. otrs slānis sākas 12 metru dziļumā un beidzas aptuveni 24 metru dziļumā. Tas sastāv no rupjākas un graudainākas zemes, kā arī lielākiem iežiem. Savukārt pēdējais slānis sniedzas vēl 40 metrus dziļāk un sastāv no smalka graudaina materiāla un akmenņiem. Dziļāk zondes radars nespēja “ieskatīties”.

Dati liecina, ka Mēness iekšējā struktūra nelielā dziļumā, zondes nolaišanās vietā sastāv no porainiem, granulētiem materiāliem un dažāda izmēra akmeņiem, rakstīts jaunajā pētījumā. Šī struktūra mums vēsta par šī reģiona mežonīgo vēsturi.

Tumšais un smalkais jūras bazalts, kas veido Mēness virsmu, liecina par kādreizēju vulkānisko aktivitāti, kas pirms 3,6 miljardiem gadu kausēja akmeņus Fon Karmana krāterī. Par jūras bazaltu to sauc tāpēc, ka senie astronomi domāja, ka Mēness krāteri reiz bija pilni ar ūdeni.

“Ar šī radara palīdzību mēs daudz labāk varam saprast Mēness vulkānisko aktivitāšu vēsturi, kā arī izpētīt tā ģeoloģisko evolūciju,” raksta pētnieki.