Sistas sievietes vienīgā vaina ir tā, ka viņa ļauj sevi sist
Vardarbība ģimenē

Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Kad pērn pirmo reizi pieķēros rakstu sērijai par vardarbību ģimenē, sarunās ar sistajām sievietēm ik pa laikam tika pieminēta grāmata angļu valodā - "Kāpēc viņš tā dara?". Tās autors, amerikānis Landijs Bankrofts, nu jau vairāk nekā 25 gadus ASV strādā ar vīriešiem varmākām.

Viņiem grupu terapija nozīmēta kā soda sastāvdaļa par pastrādāto vardarbību pret savām partnerēm. Cietušās sievietes man minēja, ka šī grāmata ļāvusi saprast, kas notiek (bieži vien šarmanto) varmāku galvās. Kā viņi tik veiksmīgi prot pārliecināt apkārtējos un arī pašu sievieti, ka problēma ir viņās. Un ar ko sievietēm jārēķinās, ja viņas beidzot uzdrīkstas aiziet. Centra MARTA darbinieces, kas palīdz vardarbībā cietušajiem, man teica: nereti viņu klientes šo grāmatu sauc par savu Bībeli. 

Izlasīju. Izcila grāmata. Vieglā valodā, labi organizēta. Tā ar piemēriem parāda ne tikai to, kas notiek varmāku, bet arī pašu sieviešu galvās. Kādēļ viņas ar laiku sāk vainot sevi un nesaprot, ka viņu vienīgā vaina ir tā, ka ļauj pret sevi (un bieži vien arī bērniem) izturēties vardarbīgi. Es šeit nerunāju tikai par fizisko vardarbību (sišanu), bet arī emocionālo (“tu esi stulba”, “muļķe”, “tizlene”) un ekonomisko (“es esmu galvenais pelnītājs un līdz ar to arī noteicējs mājās”). Grāmata palīdzēs arī radiniekiem, draugiem vai pat kolēģiem, kuri nojauš par tuva cilvēka ciešanām, bet nezina, kā rīkoties.

Februāra beigās pēc centra MARTA iniciatīvas izdevniecība Zvaigzne ABC grāmatu izdeva arī latviešu valodā. Tā pieejama Latvijas grāmatnīcās. Taču, apzinoties, ka ne visām sievietēm būs iespējams to nopirkt, kā arī, lai panāktu lielāku ietekmi, MARTA grāmatu bez maksas izplatīs arī Latvijas bibliotēkām, krīzes centriem un sievietēm krīzes situācijās. Lai to izdarītu, būsim pateicīgi, ja noziedosiet MARTA. Konta nr. LV95NDEA0000080118417 (EUR). Vairāk informācijas:  http://marta.lv/ziedo-cietusajiem

Ja pēc šīs grāmatas izlasīšanas kaut viena sieviete saņemsies pārtraukt varmācīgas attiecības, ticiet, jūsu ziedojums būs bijis tā vērts.

Liels paldies, Inga

FOTO: Re:baltica

Būt varmākam ir ērti. Var izgāzt dusmas uz sievu un joprojām būsi Dieva vietā

Fragments no grāmatas: “Kāpēc viņš tā dara? Ieskatoties dusmīgu un valdonīgu vīriešu domāšanā.” 

Landijs Bankrofts

Gandrīz katrām vardarbīgām attiecībām ir idillisks sākums. Kā gan citādi lai despots vispār iegūtu partneri? Sievietes nav stulbas. Ja pirmajā randiņā restorānā, ēdot desertu, vīrietis nosauks jūs par „egoistisku kuci” un aizsviedīs pa gaisu jūsu glāzi, jūs taču neteiksiet: „Klau, vai tev ir laiks arī nākamajā nedēļas nogalē?” Ir jābūt kādam āķim. Reti kura sieviete ienīst sevi tik stipri, lai stātos sakaros ar vīrieti, kurš jau no sākta gala izturas nelietīgi, – kaut gan vēlāk viņa varbūt uzskatīs sevi par briesmīgu cilvēku, jo despots laika gaitā soli pa solim iznīcinās viņas paštēlu. (..)

Runājot par vardarbību, reti pieminēts, bet patiesībā viens no vissvarīgākajiem aspektiem ir ieguvumi, kurus despots saņem, liekot sev pašam ticēt, ka viņa uzvedība ir vēlama. Kādos veidos despotisms atalgo? Kādā veidā šāds vardarbīgs modelis tiek nostiprināts?

Iztēlojieties šādu ainu: māte, tēvs un viņu bērni ietur kopīgu maltīti trešdienas vakarā. Tēvs ir skarbs un viegli nokaitināms, vakariņu laikā kritizē visus pārējos, un spriedze izplatās viscaur telpai kā elektrība. Kad paēdis, viņš strauji pamet galdu un dodas prom no telpas. Viņa desmit gadus vecā meita jautā: „Tēt, uz kurieni tu ej? Trešdienu vakaros ir tava kārta mazgāt traukus.”

Dzirdot šos vārdus, tēvs dusmās sāk kliegt: „Sīkā, lecīgā kuce, neuzdrīksties man norādīt, kas man jādara! Dabūsi pa ģīmi ar tiem saviem traukiem!” Viņš paķer šķīvi no galda, atvēzējas, it kā grasītos viņai ar to sviest, tad pagriežas un sašķaida to pret grīdu. Viņš apgāž krēslu un iztraucas ārā no telpas. Māte un bērni trīcēdami paliek sēžot, un meita izplūst asarās. Kad tēvs parādās durvīs un uzbļauj, lai viņa aizveras, viņa apslāpē asaras un dreb vēl drudžaināk. Kaut arī tēvs nevienam nav piedūris ne pirksta, visu ģimeni ir pārņēmis satraukuma drudzis.

Pēc nedēļas pienāk nākamā trešdiena. Vakariņas paiet diezgan normāli, bez tādas spriedzes kā iepriekšējā nedēļā, taču tēvs tik un tā pamet virtuvi, līdzko ir beidzis maltīti. Vai kāds no ģimenes locekļiem atgādina, ka ir viņa kārta mazgāt traukus? Protams, nē. Paies daudzi, daudzi mēneši, kamēr kāds pieļaus to pašu kļūdu. Viņi klusiņām novāc galdu vai ķildojas savā starpā par to, kuram tas būtu jādara, izgāžot cits uz citu savu aizkaitinājumu par to, cik viņu tēvs ir negodīgs un nestabils. Pateicoties viņa iebiedējošajai uzvedībai, viņam nekad vairs nebūs jāmazgā trauki, ja viņam nebūs noskaņojuma to darīt, un neviens neuzdrīkstēsies viņam to pārmest.

Gluži tāpat kā šis gadījums, jebkurš despotiskas uzvedības izgājiens sniedz despotam priekšrocības. Laika gaitā vīrietis sāk pierast pie savas ērtību un privilēģiju kolekcijas, kura turpina augt augumā. Lūk, daži no iemesliem, kādēļ viņš nevēlas pārtraukt savu teroru:

1. Iekšējais apmierinājums, kuru sniedz vara un kontrole.

Despots gūst varu ar savu uzvedību, veidu, kā uzspiest savu gribu un iebiedēt, un šī sajūta var radīt spēcīgu, aizraujošu enerģijas uzplūdu. Cilvēks, kura rokās atrodas vara, jūtas svarīgs un izdarīgs un jūt īslaicīgu atvieglojumu no ikdienišķajām raizēm. Sievietes ciešanas nav viņa mērķis; lielākā daļa despotu nav sadisti. Patiesībā viņam nākas papūlēties, lai apbruņotos pret sevis paša dabisko tieksmi just empātiju pret sievieti. Bauda slēpjas sajūtā, ka viņš valda.

2. Spēja iegūt to, ko viņš grib, īpaši brīžos, kad tas viņam ir būtiski.

Ir svarīgi nenovērtēt par zemu šo ikdienas lēmumu ietekmi. Laime attiecībās ir ļoti atkarīga no tā, cik lielā mērā jūsu vajadzības tiks uzklausītas un uztvertas nopietni. Ja ikdienišķu lēmumu pieņemšanu pārņem despotisks vai kontrolējošs partneris, jūs piedzīvojat vienu vilšanos pēc otras, nepārtraukti upurējot savas vajadzības. Viņš savukārt bauda greznību attiecībās, kurās reti jāpiekrīt kompromisiem un kurās viņš var nodarboties ar patīkamo un atteikties no visa pārējā. Viņš izrādās ar savu dāsnumu nebūtiskos jautājumos, lai draugi redzētu, cik lielisks cilvēks viņš ir.

3. Kāds, uz kuru izgāzt savas problēmas.

Vai jums kādreiz ir nācies ciest no skarbas vilšanās vai sāpīga zaudējuma un meklēt kādu, kuru vainot? Vai jūs, piemēram, kādreiz esat bijusi rupja pret veikala darbinieku, kaut arī patiesībā jūs nomāca problēmas darbā? Lielākā daļa cilvēku jūt impulsu izgāzt sliktās emocijas uz kādu, kurš nav to pelnījis, lai īslaicīgi atvieglotu skumjas vai aizkaitinājumu. Ir dienas, kurās jūs spējat apzināties, ka jums sevi jāpieskata, lai nemestos kādam virsū.

Turpretī despots nepūlas sevi pieskatīt. Gluži otrādi, viņš uzskata sevi par pilnvarotu izmantot savu partneri kā cilvēka formas mēslaini, kur viņš ik dienas var izgāzt dzīves nestās sāpes un aizkaitinājumu. Viņa partnere ir vienmēr pieejams mērķis, viņu ir viegli vainot – jo neviena partnere nav ideāla – un viņa nevar aizliegt viņam izgāzt negatīvās emocijas, jo kļūs tikai sliktāk, ja viņa to pamēģinās. (..)

4. Bezmaksas darbs viņai, atpūta un brīvība viņam.

Neviens despots attiecībās neiegulda pienācīgas pūles. Viņš izmanto to, ka viņa partnere rūpējas par mājokli, gatavo ēst, audzina bērnus un tiek galā ar neskaitāmiem ikdienas sīkumiem. Ja viņš ir viens no nedaudzajiem despotiem, kurš tomēr iesaistās un dod savu ieguldījuma daļu ikdienā, tad tā vietā viņš emocionāli izmanto partneri, pieprasot viņas uzmanību, rūpes un atbalstu, pretī nesniedzot gandrīz neko.

Neatalgotais sievietes darbs vīrietim nozīmē atpūtu. Laikā, ko viņš pavada, runājot par sevi, viņš ir atbrīvots no uzklausīšanas. Ilgās nedēļas nogalēs, kurās sieviete rūpējas par bērniem, viņam ir iespēja vērot sporta spēles, nodarboties ar klinšu kāpšanu vai rakstīt savu grāmatu. Mani klienti nespēj saprast, ka kāds parūpējas par to, lai darbs tiktu izdarīts; viņi uzskata, ka tas brīnumaini notiek pats no sevis, un sauc sievietes par „slinkām”.

Taču dziļākā plāksnē despots, šķiet, apzinās, cik smagi viņa partnere strādā, jo viņš cīnās ar zobiem un nagiem, lai tikai nebūtu jāpiedalās. Viņš ir pieradis pie savām privilēģijām un bieži pārspīlēti runā par savu pārgurumu, lai attaisnotu to, ka pats paliek sēžam.

5. Vieta uzmanības centrā, priekšroka viņa vajadzībām.

Kad sievietes partneris viņai hroniski dara pāri, kas aizpilda viņas domas? Protams,  viņš. Viņa prāto, kā lai viņu mierina, lai viņš neuzsprāgtu, kā sevi uzlabot viņa acīs, kā viņa varētu saudzīgi pievērst viņa uzmanību sarežģītai problēmai. Paliek maz laika domām pašai par savu dzīvi, un tas despotam ir noderīgi, jo viņš vēlas, lai partnere domātu par viņu. Despots plūc savas partneres sadarbības un rūpju augļus, lai apmierinātu pats savas fiziskās, emocionālās un seksuālās vajadzības. Ja pārim ir bērni, arī tie tiek iesaistīti, un visa ģimene cenšas gādāt, lai viņam ir labs noskaņojums, vērst par labu slikto noskaņojumu, tādējādi cerot, ka viņš nevienam neuzbruks. (..)

6. Kontrole naudas jautājumos. 

Mūsdienu attiecībās nauda ir galvenais saspringuma cēlonis, vismaz ģimenēs, kurās ir bērni. Finanšu lēmumi lielā mērā ir saistīti ar ietekmi uz dzīves kvalitāti, tai skaitā: kurš varēs veikt pirkumus, kas viņam vai viņam būs visnozīmīgākie; kā viņi nodrošinās nākotnei, tai skaitā pensijas gadiem; kāda veida izklaidēs un ceļojumos viņš vai viņa dosies; kuram ir jāstrādā; kurš var nestrādāt, ja viņš vai viņa to nevēlas; kā tiek apmierinātas bērnu vajadzības.

Ja jūsu ietekme šo lēmumu pieņemšanā tiek atņemta, tas ir smags jūsu tiesību pārkāpums ar ilgtermiņa sekām. Turpretī despots, kura pilnīgā pārziņā ir šāda veida lēmumi, saņem būtiskus ieguvumus, neatkarīgi no tā, vai ģimenei ir zemi vai augsti ienākumi. Despotu bieži izmantots veids, par kuru esmu dzirdējis, ir panākt, ka viņa partneres īpašumi, piemēram, viņas māja vai mašīna, daļēji vai pat pilnībā pieder viņam. (..)

Ja attiecības izjūk, despots, kurš materiāli izmanto savu partneri, parasti atrodas daudz izdevīgākā finanšu situācijā nekā sieviete. Šādas nevienlīdzības dēļ partnerei ir daudz grūtāk viņu pamest, it īpaši, ja viņai jāmeklē iespējas uzturēt savus bērnus. Viņš var arī piedraudēt izmantot savu ekonomisko pārākumu, lai noalgotu advokātu un iegūtu aizgādniecības tiesības, un tas ir viens no visšausminošākajiem scenārijiem, kas var piemeklēt cietušo sievieti. (..)

10. Divkosība.

Despots neuzkrītoši vai atklāti uzspiež jums tādu sistēmu, kurā viņš ir atbrīvots no visiem noteikumiem un prasībām, kuras attiecas uz jums. Viņš var ļaut sev laiku pa laikam ielaisties dēkās, „jo vīriešiem ir savas vajadzības”, bet, ja jūs tikai paskatīsieties uz citu vīrieti, viņš jūs nosauks par mauku. Strīda laikā despots var uz jums kliegt, bet, ja jūs paceļat balsi, jūs esat „histēriska”. Viņš var paraut jūsu bērnu aiz auss, bet, ja jūs sagrābjat savu dēlu un par sodu liekat viņam sēdēt savā istabā, jo viņš jums ir iebelzis pa kāju, jūs esat „bērnu varmāka”. Viņa grafiks var būt brīvs un elastīgs, taču jums nākas plānot savu laiku. Viņš var norādīt uz jūsu trūkumiem, taču pats palikt ārpus kritikas, lai viņam nevajadzētu noņemties ar jūsu sūdzībām vai atbildēt par savas egoistiskās, postošās rīcības sekām. Despotam ir privilēģija dzīvot pēc īpašiem nosacījumiem, kas izveidoti tieši viņam.

Vēlreiz izskrieniet cauri šim iespaidīgajam privilēģiju sarakstam. Vai vispār jābrīnās, ka despoti tik ļoti pretojas pārmaiņām? Despotisma dotie labumi ir milzīgs noslēpums, par kuru sabiedrībā runā reti. Kāpēc? Lielākoties tāpēc, ka despoti meistarīgi prot novērst uzmanību. Viņi nevēlas, lai kāds pamanītu, cik lieliski šī sistēma darbojas viņu labā (un parasti viņi nevēlas to atzīt pat paši sev). Ja mēs to pamanītu, mēs pārstātu viņus žēlot un tā vietā liktu viņiem uzņemties atbildību par savu rīcību. Kamēr mēs despotus uzskatīsim par upuriem vai nekontrolējamiem briesmoņiem, viņi turpinās sagandēt citu cilvēku dzīves un palikt nesodīti. Ja mēs vēlamies, lai despoti mainītos, mums nāksies viņiem pieprasīt, lai viņi atsakās no greznības, kuru sniedz citu cilvēku izmantošana.

Uz augšu