Cīņā ar siseņu invāziju Pakistānā varētu izmantot pīles (1)

Februāra vidū sakarā ar siseņu invāziju Pakistānā tika izsludināta ārkārtas situācija. Varasiestādes apgalvo, ka tik liels kaitēkļu skaits nav ticis novērots vairāk nekā 20 gadus.

Par neierasti lielu siseņu daudzumu šogad ziņo arī vairākas Austrumāfrikas valstis.

Pagājušajā nedēļā Ķīna paziņoja, ka nosūtīs uz Pakistānu ekspertu komandu, kas varētu palīdzēt izstrādāt pasākumu programmu siseņu apkarošanā. Viens no priekšlikumiem paredz šai programmā iesaistīt mājas pīles. Pētījumā iesaistītie lauksaimniecības eksperti apgalvo, ka viena pīle dienā spēj apēst vairāk nekā 200 siseņus.

Tomēr citi speciālisti apšauba šāda pasākuma efektivitāti, apgalvojot, ka reģiona sausais klimats nav piemērots pīlēm, kurām ikdienā ir nepieciešama mitrāka vide un ūdens tuvums.

Līdz šim kā "bioloģiskais ierocis" cīņā ar siseņiem ir izmantotas arī vistas, taču ķīniešu pētnieki norāda, ka viena vista dienā spēj apēst aptuveni 70 siseņus - trīs reizes mazāk nekā pīle. Turklāt pīles mēdz uzturēties barā, tādējādi tās ir vieglāk uzraudzīt.

Tuvākajos mēnešos paredzēts veikt izmēģinājumus ar pīļu iesaisti siseņu apkarošanā Ķīnas rietumu provincē Sindzjanā. Pēc tam tās varētu tikt nosūtītas uz sērgas visvairāk skartajām Pakistānas provincēm Sindhu, Baločistānu un Pundžabu.

2000. gadā Ķīna jau veica šādu eksperimentu, nogādājot 30 000 pīļu no Džedzjanas provinces valsts austrumos uz siseņu piemeklēto Sindzjanu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījums liecina, ka siseņu invāzijas iemesls meklējams 2018. - 2019. gada ciklonu sezonā, kad Arābijas pussalu piemeklēja īpaši spēcīgas lietusgāzes, kas sekmēja šo kaitēkļu "nepieredzētu savairošanos" vairāku paaudžu garumā. No turienes siseņi izplatījušies uz Dienvidāziju un Austrumāfriku.

Šī gada janvārī ANO izplatīja aicinājumu pēc starptautiskas palīdzības siseņu apkarošanā Austrumāfrikā, kur vissmagāk no šīs sērgas cieš Etiopija, Kenija un Somālija.