Cīnoties ar PSRS mantojumu psihiskās veselības aprūpē

Psihiskās veselības nozīme pasaulē aizvien vairāk pieaug. Kopš 2019. gada tā noteikta kā viena no prioritātēm Latvijā Eiropas Savienības fondu ietvaros. 2019. gads Latvijā veselības aprūpē tika pasludināts par psihiskās veselības gadu, kurā tika apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu. Pasākumu īstenošanai 2019. gadā papildus tika izmantoti 6,7 miljoni eiro, savukārt 2020. gadam papildus atvēlēti 11,5 miljoni eiro.

Ģimenes ārsti – palīgā psihiatriem

Trauksme, sasprindzinājums, miega traucējumi, veģetatīvā distonija un depresija ir vārdi, kas aizvien biežāk parādās modernā cilvēka leksikā, aizvien regulārāk nonāk lasītāko ziņu virsrakstos un skar mūsu draugus, paziņas, tuviniekus. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aptaujas* datiem, pēdējā mēneša laikā sasprindzinājumu, stresu un nomāktību ir izjutuši 48,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. 6,6% no aptaujātajiem sūdzējušies par depresiju pēdējā mēneša laikā.

Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem ar depresiju slimo vairāk nekā 260 miljoni cilvēku visā pasaulē. Savukārt saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora un psihiatra Elmāra Rancāna 2017. gadā veiktajā pētījumā norādīto, Latvijā katru gadu ar depresiju slimo 115 000 cilvēku, lai gan oficiālā statistika liecina, ka ārstēto pacientu skaits ir krietni mazāks.

Ambulatorā centra „Veldre” vadītājs, psihiatrs Māris Taube atzīst, ka realitātē “redzami” (tie, kas ārstējas pie ģimenes ārstiem vai psihiatriem) ir tikai 1 līdz 2%, pārējie vai nu ignorē simptomus, vai “ārstējas” pašu spēkiem, kā nu māk – kāds ar nomierinošām tējām un aptiekās pieejamiem bezrecepšu līdzekļiem, cits – ar alkoholu. Taču katrs desmitais, kurš apmeklē ģimenes ārstu, slimo ar depresiju, un Latvijā kopumā tie ir 70 000 pacientu, kam būtu nepieciešama psihiatru palīdzība.

TVNET aptaujātie speciālisti atzīst, ka ģimenes ārstu sadarbība ar psihiatriem depresijas simptomu atpazīšanā līdz šim bijusi diezgan veiksmīga, kaut gribētos, lai ģimenes ārsti tomēr uzdrīkstētos paši ārstēt vieglākas depresijas. Šobrīd psihiatru noslogojums ir milzīgs un bez ģimenes ārstu palīdzības ar milzīgo slodzi tikt galā ir grūti.

Taube uzsver, ka Latvijā ir “brīnišķīgi ģimenes ārsti, kas atpazīst psihiskus traucējumus un paši spējīgi tos ārstēt”, tā gan neesot lielākā ģimenes ārstu daļa. Pēc Taubes domām, ģimenes ārstiem būtu jāvar atpazīt šādus traucējumus, jo viņu rīcībā ir dažādi vienkārši instrumenti, piemēram, septiņu līdz deviņu jautājumu testi.

“Viņiem [ģimenes ārstiem] vajadzētu depresiju pamanīt un vieglas saslimšanas gadījumā to sākt ārstēt. Ja kaut kas šajā procesā neiet kā gribētos, ir noteikti kritēriji, kad pacientu vajadzētu sūtīt pie psihiatra.” Psihiatra praksē diezgan daudz ir tādu pacientu, kuriem tieši ģimenes ārsti ieteikuši vērsties pēc palīdzības centrā “Veldre”. Mazāk esot tādu ģimenes ārstu, kas ārstē vieglas depresijas slimniekus. “Ģimenes ārstiem ir vēl daudz ko mācīties un uzņemties drosmi,” secina Taube.

Ģimenes ārstu apmācība darbam ar cilvēkiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ietilpst pagājušajā gadā pieņemtajā “Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānā 2019.-2020. gadam”. Apmācību mērķis ir panākt, lai psihiskie traucējumi tiktu diagnosticēti agrīni, kas atvieglotu terapiju.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane norāda, ka ar Eiropas Savienības fondu palīdzību no 2019. līdz 2022. gada decembrim tiek apmācītas ārstniecības personas, tostarp arī ģimenes ārsti. Tiek piedāvātas 15 tēmas, kuru ietvaros ģimenes ārstus izglīto par psihiskās veselības aprūpi. Apmācības gan neesot obligātas.

Savukārt Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds uzsver, ka Psihiatru asociācijai līdz šim bijusi veiksmīga sadarbība ar ģimenes ārstiem – piemēram, tiek organizētas dažādas lekcijas. 2019. gadā izstrādāti klīniskie ceļi un algoritmi sešās jomās psihiskajā veselībā (valstiskas vadlīnijas, kā būtu jāsaņem pakalpojums  noteiktu psihisku traucējumu – šizofrēnijas, depresijas, atkarību gadījumā utt.), kas ir saistoši gan psihiatriem, gan vispārējās prakses ārstiem.

Nākamajā gadā Veselības ministrija (VM) arī plāno atkārtoti iesniegt prasību pēc finansējuma, kas ļautu primārajā veselības aprūpē nodrošināt agrīnās attīstības skrīningu bērniem no 1,5 līdz 3 gadu vecumam. Pagaidām VM veic visus sagatavošanās pasākumus, lai to būtu iespējams realizēt, kad tiks piešķirts finansējums.

Sākt psihisku traucējumu ārstēšanu agrīni ir daudz lētāk nekā vēlāk, kad pacients jau nonāk stacionārā, tāpat tas atvieglo ārstu noslodzi, uzsver speciālisti.

Lai gan šodien līdzīgus stāstus dzird retāk, stereotips, ka labāk depresiju ārstēt ar tējiņām un homeopātiskām zālītēm, nevis doties pie psihiatra, jo “viņi jau indē ar zālēm”, mūsu sabiedrības zemapziņā iesēdies tikpat stipri kā pārliecība, ka eksistē tādas dabas parādības kā caurvējš un āderes. Speciālisti norāda, ka tā gluži vairs nav taisnība.

Psihiska rakstura traucējumus Latvijā jau labu laiku neārstē ar medikamentu palīdzību vien. Terapijā tiek iesaistīti dažādi speciālisti – multiprofesionāla komanda, kurā ietilpst ergoterapeits, mākslu terapeiti, sociālais darbinieks, psihoterapeits, fizioterapeits, psihologs.

Kompleksa pieeja ārstēšanā

Psihiatrs Māris Taube atzīst, ka multiprofesionālu komandu iesaiste ārstēšanas procesā ir ļoti svarīga. Latvijā ilgstoši saglabājušās padomju laika psihiatrijas ārstniecības “tradīcijas”, kas galvenokārt balstījās uz farmakoloģiju un paļaušanos uz zālēm. Tas veicinājis dažādu stereotipu izplatību. Kaut arī zāles neapšaubāmi ir svarīga terapijas sastāvdaļa smagākos gadījumos, tikpat veiksmīgi ārstēšanas procesā iesaistās mākslas, dejas, mūzikas terapijas speciālisti.

Taube norāda, ka centram “Veldre” pagājušajā gadā bija iespēja Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna finansējuma ietvaros piesaistīt dažādus speciālistus – mākslas, mūzikas terapijas, deju kustību terapijas, drāmas terapijas, fizioterapijas, ergoterapijas, uztura speciālistus. Iepriekš šādi speciālisti centrā bija, taču nepietiekamā skaitā. Fizioterapijas speciālisti parādījušies arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā, kur pacientiem rodas dažādas papildu iespējas, nevis tikai “sēdēt uz zālēm” slēgtajā nodaļā.

“Lielākoties pacienti [Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā] staigāja turp atpakaļ pa gaiteni un vakarā uzspēlēja novusu, kas nav pareizi,” skaidro Taube. “Arī tur situācija lēnām, bet mainās. Parādās elementi, kas agrāk nav bijuši. Agrāk psihiatrija asociējās ar slēgtu vietu, kur cilvēkus atved akūtā stāvoklī un tur aiz restēm, sazāļo. Taču, jo modernākas zāles kļūst, jo mazāk tās nepieciešamas, tās tiek aizstātas ar kompleksu pieeju,” stāsta Taube.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane norāda, ka multiprofesionālu komandu izveide un stiprināšana ir viens no mērķiem, ko izdevies realizēt 2019. gadā Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna ietvaros.

“Galvenie [plāna] uzdevumi bija pievērst uzmanību psihiskās veselības aprūpes ambulatorās ārstēšanas pieejamībai, stiprinot psihiatru prakses un centrus, pilnveidojot multiprofesionālās komandas, iesaistot vairāk speciālistmu un multiprofesionālo komandu izveide stacionāros un dienas stacionāros.”

Iepriekš šādas komandas konceptuāli eksistēja, taču bija vāji attīstītas nepietiekamā finansējuma dēļ. Multiprofesionālās komandas kopš pagājušā gada tiek stiprinātas ne tikai Rīgā, bet arī reģionālajās psihoneiroloģiskajās slimnīcās, psihiatru praksēm tiek piesaistīti psihologi un funkcionālie speciālisti.

Tērauds norāda, ka līdz šim multiprofesionālās komandas darbojās tikai ambulatorajos centros Rīgā – Pārdaugavā un ambulatorajā aprūpes centrā “Veldre”. Ar finansējuma piesaisti tās izdevies paplašināt. Pagājušā gada laikā dienas stacionāri ievērojami attīstījušies Liepājā, Gintermuižā, Daugavpilī, šogad plānots veidot dienas stacionāru Strenčos.

Tērauds atzīst, ka speciālistu skaits joprojām nav pietiekams, taču virzība uz priekšu ir ļoti būtiska.

Stigma un aizspriedumi noved pie lielām traģēdijām

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem Latvija joprojām atrodas otrajā vietā pašnāvību skaita ziņā starp Eiropas Savienības valstīm. Psihiatrs Taube uzsver, ka pie lielām traģēdijām noved tieši aizspriedumi.

Pētījumu dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā pastāv stigmatizējoša attieksme pret indivīdiem ar psihiskām saslimšanām. Sabiedrība nav gatava sociāli pieņemt cilvēkus, kuri slimo vai ir slimojuši ar kādu psihisku saslimšanu. 

“Šis jautājums ir smags visā pasaulē, ne tikai Latvijā. Visvairāk cilvēku attieksmi maina personīgā pieredze, ja psihiska rakstura traucējumi skar radiniekus, draugus vai paziņas. Nīderlandē ir pacientu organizācijas - piemēram, pacienti, kas paši pārcietuši akūtas psihozes, iet uz skolām un stāsta par savu pieredzi bērniem, par to, ka tādi cilvēki sabiedrībā ir, ka viņi nav nekādi spitālīgie. Personīgā pieredze veido cilvēkus jau augot, tāpēc sabiedrības izglītošana par cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem jāsāk jau bērnībā,” uzskata Taube.

Savukārt Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds uzsver, ka “pie stigmas mazināšanas ir jāstrādā gandrīz nepārtraukti, jo ik pēc pāris gadiem nomainās paaudze, kas atkal nav neko dzirdējuši par depresiju”.

“Psihisko traucējumu noliegums sabiedrībā ir tāds apbrīnas vērts fenomens. Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo samazināšanai mērķētas kampaņas ir krietni biežāk un pamanāmākas, salīdzinot ar psihiskās veselības kampaņām, lai gan kaitējums sabiedrībai no psihiskās veselības problēmām ir trīs reizes lielāks,” uzsver Tērauds.

Speciālisti norāda, ka stigmas mazināšanai par cilvēkiem ar psihiska rakstura traucējumiem ir milzīga nozīme sabiedrības veselības uzlabošanā, jo šobrīd cilvēki ar psihiskiem traucējumiem – depresiju, bipolārajiem traucējumiem, šizofrēniju – ir viens no vismazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Ja ar veģetatīvo distoniju un depresiju sirgstošie pacienti vēl piekrīt medijos dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem, par smagākām diagnozēm tikpat kā neko nedzirdam. Šis informācijas vakuums rada maldinošu iespaidu, ka šie cilvēki mūsu sabiedrībā neeksistē, un vairo aizspriedumus. Arī Taube atzīst, ka vairāk stigma skar smago diagnožu galu, nevis “modīgo”, piemēram, anoreksijas, veģetatīvo distoniju, kas atsevišķiem jauniešiem šķiet “stilīgi”. “Prese vairāk runā par “stilīgo” diagnožu galu. Par smagajām diagnozēm runāt ir daudz sarežģītāk,” saka Taube.

Veselības ministrija pieejamā finansējuma iespēju robežās šobrīd veic dažādus pasākumus stigmas un aizspriedumu mazināšanai sabiedrībā – pirms dažiem gadiem pēc speciālistu domām veiksmīga bija VM un SPKC kopīgi rīkotā kampaņa garīgās veselības veicināšanai “Nenovērsies!”. Šobrīd veiksmīgi norit Labklājības ministrijas kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”, kuras mērķis ir veicināt personu ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā.

Kā stāsta VM pārstāve, arī nākotnē ministrija plāno kampaņas par stigmu mazināšanu pret psihiska rakstura traucējumiem, notiek darbs pie kampaņas par ņirgāšanās mazināšanu sabiedrībā. Latvijai pieejams Eiropas sociālā fonda finansējums un psihiskā veselība ir viena no atbalstāmajām jomām. Kampaņas mērķauditorija būs pusaudži, taču ar domu, ka tā sasniegs arī vecākus. VM izstrādājusi arī psihiskās veselības profilakses programmu, kurai ir trīs mērķgrupas – jaunie vecāki, topošie vecāki, pusaudži un jaunieši un seniori. Sadarbībā ar pašvaldībām tiks rīkoti semināri šīm mērķa grupām.

Taube atzīst: kaut arī lēnām, Latvijā situācija pamazām mainās: “Es jau redzu, ka studenti nekautrējas runāt par savām psihiskajām problēmām - par uzmācīgām domām un darbībām. kā pastiprinātu roku mazgāšanu; agrāk tas nebija iespējams. Jaunā paaudze ceļo, viņi ir rietumnieciski domājoši un vairs nekautrējas.”

Tāpat Taube uzskata, ka jāsāk būtu ar to, ka Latvijas politiķi savā komunikācijā vairs neizmantotu tādus apzīmējumus kā “šiziska domāšana”, “šizofrēniska ideja”.

“Kā lai jūtas pacients, kuram ir diagnoze šizofrēnija, ar kuru es ikdienā strādāju, mēģinu viņam palīdzēt, iedvesmot?” saka Taube.

* Aptauja veikta 2016. gadā