2014. gada 19. augusts. Aptuveni 100 metru platais sliežu mezgls sadala Ilovajsku tieši uz pusēm. Rietumu virzienā no sliedēm atrodas dzelzceļa depo un privātmāju rajons, kurā tikko ir ienākuši ukraiņu brīvprātīgo bataljoni. Austrumos pašā sliežu malā atrodas skola Nr. 13 un sākas dzīvojamo māju rajons. Tur pozīcijas ir ieņēmuši un milzīgo sliežu klājumu pārrauga prokrieviskie kaujinieki jeb separātisti jeb, kā pasniedz Kremļa mediji, ar Ukrainas valdību neapmierinātie Donbasa ogļrači, kuri vēlas dibināt jaunu valsti ar nosaukumu Novorosija. Pilsētu ir aplenkusi un pie pilsētas robežām esošos blokposteņus kontrolē Ukrainas armija. Vēl tālāk ap pašiem ukraiņiem savelkas kaut kas daudz milzīgāks un draudīgāks - Krievijas armija, kas tikko ir šķērsojusi robežu un ienākusi Ukrainā.
Romāns Zinenko, brīvprātīgā policijas bataljona Dnipro-1 karavīrs, un viņa biedri par draudošajām briesmām vēl nenojauš. Ilovajska ir dažus mēnešus bijusi separātistu kontrolē, tagad pilsētas rietumu daļa ir no kaujiniekiem atbrīvota un tur notiek attīrīšana - ukraiņu karavīri iet no mājas uz māju un pārbauda, vai kaut kur vēl nav noslēpies pretinieks. Šī ir Romāna otrā diena Ilovajskā, bet Dnipro-1 rindās jau trešais mēnesis. Tieši šeit, Ilovajskā, Romāns pirmo reizi piedzīvo aktīvu karadarbību. Šeit viņš saprot, ka tas, kurš nav bijis zem mīnmetēju apšaudes, īsti nezina, kas ir karš.
Lielākā daļa civiliedzīvotāju ir pametuši pilsētu, tomēr teju katrā trešajā privātmājā karavīri sastop kādu vietējo. Tie Ilovajsku nav atstājuši dažādu iemeslu dēļ. Vieni baidās no īpašuma izlaupīšanas. Citi domā, ka karš ātri beigsies, jo ar krieviem neviens taču nekaros. Ir arī vecie un slimie, kuri paši saviem spēkiem nav spējuši izbraukt. Lielākā daļa šo civiliedzīvotāju ir demoralizēti un pārsvarā ir separātistu atbalstītāji. Tagad, kad pilsētu atkal pārņem ukraiņi, viņi ir nesaprašanā, kura puse šajā karā uzvarēs. Pilsēta vairākus mēnešus ir bijusi nelikumīgo bruņoto formējumu kontrolē, un daudzi vietējie ir kļuvuši par separātistiem. Bez darba palikušajiem ogļračiem bija iespēja kļūt par miličiem. Meklēt ukrus, konfiscēt viņu automašīnas un citus īpašumus. Tagad, kad pilsētā ir ienākusi ukraiņu armija, viņi ir spiesti piedalīties kaujās, pamest pilsētu. Ar šo kaujinieku radiniekiem tagad sastopas Romāns.