Latvijas Finanšu nozares asociācija atbalsta Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka priekšlikumu rast risinājumu 2008.gada krīzes parādu dzēšanai, tos norakstot, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
"Atsevišķi mūsu biedri jau vairākus gadus īsteno dažādas izlīguma programmas. Programmu ietvaros labticīgie parādnieki var slēgt ar banku vienošanos, dzēšot līdz 90% saistību. Šī iespēja saistības pārskatīt un daļu dzēst tiek izmantota kūtri. Lai bankas varētu norakstīt šos parādus, vienmēr ir nepieciešama kredītņēmēja līdzdalība, bet bieži vien kredītņēmēji vairs nevēlas būt dialogā ar banku," skaidroja Bajāre.
Asociācijas vadītāja pauda, ka ir nepieciešams radīt mehānismu, kurā kreditors parādu varētu dzēst vienpusēji. Parādi būtu dzēšami godprātīgām fiziskajām personām, kuras ņēmušas hipotekāro kredītu pirms 2008.gada beigām, turklāt risinājumam nav jārada negatīvas nodokļu sekas, kā arī papildu izmaksas iesaistītajām pusēm, skaidroja Bajāre.
Viņa piebilda, ka Finanšu nozares asociācija jau patlaban ir uzsākusi darbu, lai rastu risinājumu, kā minēto ierosinājumu realizēt.
Jau ziņots, ka Kazāks rosina bankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai.
Patlaban daudzas bankas šos parādus uzskata par neatgūstamiem, taču tehniski tie nav norakstīti. Kazāks uzskata, ka būtu taisnīgi šos parādus norakstīt, ņemot vērā, ka bankas vairs nerēķinās ar šo parādu atgūšanu. Šāds solis ļautu atgriezt Latvijas ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku, daļa no kuriem ir ēnu ekonomikā vai emigrējuši.
Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, runa ir par parādiem aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. To norakstīšana būtu visām pusēm bez nekādām izmaksām, taču būtu atbalsts Latvijas ekonomikai. Lai īstenotu šo ieceri, Kazāks aicina finanšu nozares pārstāvjus, Finanšu nozares asociāciju un Saeimas atbildīgo komisiju sanākt kopā un diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai novērstu pagātnes kļūdas.
