Kariņš maldina par OIK un iespējamo Latvenergo bankrotu (48)

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) LTV raidījumā 1:1 kritizēja ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) pēkšņo iniciatīvu prasīt Saeimai atcelt OIK jeb obligātās iepirkuma komponentes subsīdijas elektroenerģijas ražotājiem. Kariņš sacīja, ka tādā gadījumā varētu bankrotēt valsts uzņēmums Latvenergo, kas ir to saņēmēju vidū. Pats Latvenergo un nozares zinātāji šādu scenāriju noraida – OIK atcelšana, visticamāk, būtiski samazinātu uzņēmuma iemaksātās dividendes valsts budžetā un pasliktinātu tā rādītājus, taču pastāvēšanu neapdraudētu.

Nemiro iesniegtie likuma grozījumi paredz arī turpmāk saglabāt obligāto iepirkumu no tiem ražotājiem, ar kuriem noslēgti attiecīgi līgumi, taču maksāt par to tikai biržas cenu, likvidējot tā sauktās OIK virskompensācijas. Pašlaik par paaugstinātu maksu tiek pirkta elektroenerģija no zaļās enerģijas ražotājiem un koģenerācijas stacijām. To skaitā no Latvenergo TEC 1 un TEC 2, kas uztur valstij nepieciešamo ražošanas jaudu. Garantējot jaudas maksājumu jeb obligāto iepirkumu par paaugstinātu cenu, valsts savulaik nodrošināja iespēju Latvenergo piesaistīt kredītlīdzekļus abu termoelektrocentrāļu rekonstrukcijai.

Nemiro grozījumus iesniedza, apejot to skatīšanu valdībā, un, lai gan viņa vadītā Ekonomikas ministrija (EM) pirms nepilna gada aicināja līdzīgu likumprojektu nepieņemt ievērojamo izmaksu un citu risku dēļ.

Kariņš teica:

“Ja Latvenergo šo OIK maksājumu atņemtu, tad ir tikai divas iespējas. Viens, ka valsts budžets, resp., nodokļu maksātāji stājas vietā un mēs tāpat turpinām maksāt. Vai, ja mēs to nedarām, Latvenergo varētu faktiski bankrotēt.”

Dienu vēlāk Kariņš medijiem izteicās līdzīgi: “Šie maksājumi Latvenergo ir nepieciešami, lai saietu kopā kompānijas bilance. Turklāt Latvenergo publiski kotē parādzīmes. Ja ar Saeimas lēmumu pēkšņi Latvenergo tiktu atņemti šie ieņēmumi, tas nozīmē, ka šī starpība uzņēmumam būs jāsedz no valsts budžeta vai arī, atņemot naudu un to neaizvietojot, uzņēmumu var sagaidīt maksātspējas grūtības.”

Cik lieli ir OIK maksājumi Latvenergo?

Pērn Latvenergo peļņa bija 94,4 miljoni eiro, liecina tā nupat publicētais nerevidētais pārskats par 2019.gadu. Salīdzinot ar 2018.gadu, tā augusi par 18,4 miljoniem eiro jeb 24%. Paredzamās dividendes par 2019.pārskata gadu ir vēl lielākas, proti, 127,1 miljons eiro. Kā Re:Check skaidroja uzņēmumā, dividendes, par kuru faktisko apmēru vēl lems akcionāru sapulce, var pārsniegt attiecīgā gada peļņu, jo ietver uzkrājumus no iepriekšējo gadu saimnieciskās darbības. Savukārt Latvenergo saņemtā OIK kompensācija par TEC darbību bija 24 miljoni eiro, rāda pārskats.

Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kurš iepriekš bija EM valsts sekretāra vietnieks, Re:Check skaidroja, ka uzņēmums zaudētu ne tikai ikgadējās OIK virskompensācijas (minētie 24 miljoni eiro pērn). 2017.gada rudenī, lai atvieglotu patērētāju rēķinus, valdība ar uzņēmumu vienojās OIK atbalstu tam par 75% samazināt, vienlaikus samazinot tā pamatkapitālu un pretim paredzot vienreizēju maksājumu vairāku simtu miljonu apmērā. No tiem daļa – 233 miljoni eiro – tika noteikta kā avansa maksājums, kas tiek vienmērīgi sadalīts līdz atbalsta termiņa beigām 2028.gadā – 28 miljoni eiro gadā. Gadījumā, ja virskompensācijas pēc Nemiro plāna tiktu atceltas, šis avanss kļūtu par reālu naudu, kas uzņēmumam jāatmaksā valstij, norāda Patmalnieks. Tādējādi esot rēķināms, ka, piemēram, par 2019.gadu OIK atbalsts uzņēmumam ir 24 plus 28 miljoni jeb kopumā 52 miljoni eiro. Nemiro iesniegtais likumprojekts gan skaidri nepasaka, ka šī iepriekš ar Latvenergo slēgtā vienošanās būtu atceļama.

Latvenergo: samazinātos izmaksātās dividendes

Re:Check jautāja Latvenergo, vai tad, ja uzņēmums OIK maksājumu vairs nesaņemtu, tas varētu bankrotēt. Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis šādu iespēju faktiski noliedza. Viņš norādīja, ka tas gan būtiski samazinātu valstij izmaksājamās dividendes. “Ja runa ir par virskompensācijām un to likvidāciju, tad valstij nebūtu iespēju saņemt dividendes kaut kādā ļoti nopietnā apjomā, kuras līdz šim ir ierasts saņemt. Tur mēs arī varam likt punktu. Skaidrs, ka mūsu peļņa Latvijas ekonomikā salīdzinoši ar citiem uzņēmumiem ir liela un lielā mērā ir ārpus Latvijas pelnīta, līdz ar to droši vien būtu grūti par tādiem radikāliem scenārijiem ekonomiski izsvērti runāt,” sacīja Siksnis. No Latvenergo dividendēm tiek daļēji segts OIK citiem elektroenerģijas ražotājiem – arī šāds lēmums pirms pāris gadiem tika pieņemts, lai samazinātu patērētāju rēķinus.

Ietekmētu uzņēmuma aktīvus un iespējas investēt

Arī uzņēmuma 2019.gada nerevidētajā pārskatā norādīts, ka minētais likumprojekts var radīt ietekmi uz Latvenergo koncerna peļņu un aktīvu vērtību. Taču nav runas par iespējamu maksātnespēju. Tas, ka valsts atbalsta atcelšana negatīvi ietekmēs Latvenergo dividenžu iemaksu valsts budžetā, teikts arī pirms nepilna gada valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā. To sagatavoja Nemiro vadītā EM, apkopojot iespējamās sekas, kādas valstij un iedzīvotājiem rastos, ja tiktu pildīts 2019.gada sākumā pieņemtais Saeimas lēmums atcelt OIK.

Premjera birojā pauž, ka OIK atbalsts ir nozīmīgs ieņēmumu avots un, to atņemot, koncerna ražošanas un tirdzniecības daļas faktiski tiktu padarītas par nerentablām. Kāds nozarē iepriekš strādājis eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms, Re:Check šādu iespēju noraidīja – ieņēmumi no ražošanas un, iespējams, tirdzniecības segmenta samazinātos, taču rentabilitāte netiktu zaudēta. Ciestu TEC efektivitāte. Pēc viņa teiktā, pašlaik TEC, lai arī ar samazinātu OIK atbalstu, joprojām ir efektīvs ražošanas līdzeklis. Tas tāds, visticamāk, nebūtu, ja atbalsts jaudas uzturēšanai tiktu noņemts pavisam. Tas savukārt liktu pārvērtēt uzņēmuma aktīvus, kas atstātu negatīvu iespaidu uz tā kredītreitingu un kredītspēju kopumā, tai skaitā emitēt vērtspapīrus. Līdz ar to tiktu apgrūtinātas Latvenergo iespējas tuvākajā nākotnē investēt lielākos attīstības projektos, piemēram, vēja enerģijā.

Secinājums: Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pārspīlē iespējamās sekas, sakot, ka Latvenergo bankrotētu, ja vairs nesaņemtu jaudas atbalstu jeb obligāto maksājumu par paaugstinātu cenu. Uzņēmuma finanšu rādītāji šādu iespēju neapstiprina. Tiesa, tiktu būtiski ietekmēts uzņēmuma izmaksājamo dividenžu apmērs, kā arī ciestu tā iespējas attīstīties.