Naftas cenas piedzīvojušas smagāko kritumu kopš 1991. gada

FOTO: Reuters / Scanpix

Pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) fiasko sarunās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, naftas cenas cietušas vissmagāko kritumu kopš Persijas līča kara 1991. gadā. Pēc tirdzniecības atvēršanas Āzijā 9. martā, naftas cenas ir kritušās par aptuveni 30 procentiem, raksta “Deutsche Welle”.

Tā, piemēram, “Brent” markas jēlnafta, kas tiek iegūta Ziemeļjūrā, maksā 32,83 dolāru, kas ir par 12,44 dolāriem mazāk nekā piektdien. Savukārt ASV zīmola jēlnaftas cena arī samazinājās par 12,44 dolāriem, un barels WTI jēlnaftas maksā 28,84 dolārus.

Samazinājusies ir arī to valstu, kas ir saistītas ar naftas ieguvi, valūtu kursi. Tā, piemēram, Norvēģijas kronas vērtība ir kritusies par 3%, bet Krievijas rublis sasniedzis gandrīz četru gadu minimumu, krītoties par 4%.

Naftas cenu kritums noticis tādēļ, ka OPEC dalībvalstis nav spējušas vienoties par naftas ieguves apjomu samazināšanu. OPEC piedāvāja 14 valstīm 2020. gada otrajā ceturksnī samazināt ikdienas naftas ieguvi par vienu miljonu barelu naftas dienā. Vairākām valstīm, to vidū arī Krievijā, bija paredzēts samazināt ieguves apjomu par teju 1,5 miljonu barelu naftas dienā. Tomēr – Krievija un citas valstis atteicās noteikt ierobežojumus.

Piedāvājums samazināt naftas ieguves apjomus ir saistāms ar OPEC valstu vēlmi izvairīties no tālāka naftas cenu krituma, kas sācies koronavīrusa “Covid-19” dēļ. Tā dēļ vērojamas negatīvas iezīmes pasaules ekonomikā, kā arī – būtiski samazinājies pieprasījums pēc naftas.

Tomēr paredzams, ka no pirmā aprīļa visi ierobežojumi naftas ieguvei tiks atcelti. Pašreizējā vienošanās paredz, ka OPEC dalībvalstis un to partneri ir samazinājuši naftas ieguvi par 1,7 miljoniem barelu naftas dienā.

Uz augšu
Back