Covid-19 dēļ Latvijā izsludināts ārkārtas stāvoklis
No piektdienas mācības Latvijas skolās un augstskolās notiks attālināti

FOTO: TVNET

Latvijā reģistrēta pirmā saslimšana starp ģimenes locekļiem, viens no viņiem bija devies uz Covid-19 skartu valsti. Trešdien nolemts, ka valstī tiks izsludināts ārkārtas stāvoklis, paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 

Tāpat tiks pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020.gada 13.marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.

Pārtraukta tiks visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.

Ar 13.martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.

Turpretim tūrisma pakalpojumu sniedzējiem uzdots iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajai informācijai.

Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši SPKC norādījumiem.

Tāpat jānodrošina, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.

Savukārt ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un ieslodzījumu vietās tiks ierobežoti trešo personu apmeklējumi, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai. Var arī tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, atbilstoši Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam.

Fiziskās personas tiek aicinātas atturēties no ārvalstu braucieniem.

Kariņš apstiprināja, ka padomes sēdē pārrunāts jautājums par valsts ārējo robežu, taču padome secinājusi, ka koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni. 

"Pat ja Latvija teorētiski noslēgtu ārējo robežu, nebūtu garantijas par vīrusa izplatīšanos, jo nav zināms, cik ir saslimuši," norādīja Kariņš.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka robežu slēgšanas jautājumā ir "ekonomiskā dimensija."

Latvija nav vienīgā valsts, kas saskārusies ar vīrusa izplatību, tāpēc svarīgi ir "identificēt un izolēt katru gadījumu", norādīja politiķis.

Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartas valsts vai teritorijas, obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savs veselības stāvoklis, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.

Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemot viesus, neapmeklējot publiskas vietas, institūcijas un nedodoties privātās vizītēs.

Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.

Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām - piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.

Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Ja nav citu risinājumu, veikalu var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.

Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020.gadam". Kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Vienlaikus ir nepieciešams arī Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību. Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Slimību profilakses un kontroles centrs (SKPC) un Ārlietu ministrija šodien izplatīja aicinājumu nedoties ceļojumos ārpus Latvijas.

Tāpat arī Ārlietu ministrija (ĀM) aicina uz laiku atturēties no braucieniem ārpus Latvijas, izņemot ārkārtas gadījumus un gadījumus, kad personai no Latvijas jāatgriežas savā mītnes valstī.

Uz augšu