Mazāk bija tādu, kas centās saprast pēc būtības, noskaidrojot zinātniskos izcelsmes iemeslus un slimības norises specifiku. Tas, ka katram mūsu sabiedrības loceklim pandēmijas apstākļos jābūt solidāram pret pārējiem un karantīna būs apgrūtinoša visiem, daudziem tomēr bija un paliek nesaprotams svešvārds. Jā, nebūs viegli. Nedz materiāli, nedz arī psiholoģiski.

Ārste brauc „traģikomisko“ vīrusu lūkoties

Braucot pie studentiem uz Liepāju, nācās klausīties automašīnā Latvijas Radio 1 ziņas. BBC signālu pārtrauc retranslēt pie Tukuma, un tad neatliek nekas cits, kā pieslēgties vienīgajai kvalitatīvajai radiostacijai valstī. Sporta komentētājs paziņoja, ka „šis vīruss“ (kas ārzemēs draud izjaukt tik daudz maču) esot „traģikomisks“ un maču izjukšana arī traģikomiska. Viņa balss intonācija neslēpa nožēlu par ārzemju sporta organizētāju bailīgumu nieka vīrusa priekšā. Līdzīgās domās bija arī kāda Jelgavas ģimenes ārste, kas ieguva slavu visā valstī ar savu FB ierakstu, paziņojot, ka brauks uz Itāliju „izslavēto koronavīrusu lūkoties“. Dzīve esot skaista „ar vai bez koronavīrusa“, taču Eiropā gan esot „panika“. Ārstei tāpēc patiešām žēl visu to, kas Itālijā ņem vīrusu nopietni. Pēc tam viņa vēl iesmej par nevajadzīgajiem itāļu drošības pasākumiem.

Šo līniju Latvijā turpina sievietes, kas, atgriezušās no slimības zonām, braši turpina apmeklēt sporta nodarbības, skaistumkopšanas salonus karantīnas laikā. Ja reiz pašam slimība norit vieglā formā, tad nav par ļaunu „padot to tālāk“ citiem arī. Ir mums Epidemioloģiskās drošības likums, kas paredz gan naudas, gan cietumsodu šādiem cilvēkiem, kuri apzināti izplata lipīgas slimības, kuru dēļ kāds cits cilvēks var nomirt. Tas var tikt papildināts ar jauniem nosacījumiem pēc dāņu parauga, lai beidzot mēs varētu saukt pie atbildības personas, kas nesaprot, ko dara.

Diemžēl latviešu ārstes, seniori arhitekti un aktrises nav vienīgie, kuriem braukšana uz Alpiem skaitās normāla lieta arī pandēmijas apstākļos. „Šķaudīšanu“ uz vīrusu praktizēja arī citi populāri cilvēki, īpaši profesionālie sportisti. Pirms dažām dienām ASV NBA Jūtas „Jazz“ centra spēlētājs Rūdijs Gobērs preses konferences laikā uzjautrinājās par vīrusu, apčamdot visus žurnālistu izvietotos mikrofonus. Ar roku pieskārienu - „še jums visiem koronavīruss!“. Vēlāk arī ģērbtuvē viņš esot bezrūpīgi pieskāries citiem spēlētājiem un viņu mantām. Vārdu sakot – joks.

Taču pēc tam izrādījās, ka puisis patiešām ir inficēts ar šo vīrusu. Saslima arī citi. Tagad NBA slēdz spēles uz nenoteiktu laiku. Vīruss smieklīgs šķita arī britu futbolistam, pussargam Bamidelem Žermenam, kas plašāk pazīstams kā Delle Ali un spēlē Anglijas Premjerlīgas klubā Tottenham Hotspur F.C. Viņš ievietoja sociālajos medijos smieklīgu informāciju par vīrusu un lidostā apsmēja pasažierus no Āzijas. Sociālajos medijos joprojām turpinās jokošana gan par vīrusu, gan par tiem, kas no tā baidās. Kas ir šī bravūra? Vēlēšanās izcelties? Vajadzība tēlot pārprastu varoni? Veids, kā pievērst sev uzmanību?

Laikam vienmēr būs cilvēki, kas pratīs pievērst sev uzmanību arī ar kontraproduktīvām metodēm. Iespējams, tāpēc Dānijas parlaments tikko pieņēmis četrus jaunus likumus, kas palīdzēs iestādēm savaldīt šādus cilvēkus cīņā pret koronavīrusu. „Tagad vajadzības gadījumā medicīniskais personāls varēs ar varu piespiest cilvēkus veikt testu, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona ir inficējusies ar koronavīrusu.

Šis likums dod iespēju aizliegt karantīnā esošiem cilvēkiem apmeklēt veikalus, slimnīcas un visas citas publiskās iestādes. Nodrošinot iespēju sodīt karantīnas pārkāpējus,“ skaidro TV2 Dānijas veselības aprūpes ministrs Magnuss Honike. Labējā Dānijas Tautas partija vēlējās iet vēl soli tālāk un panākt, lai tiktu ieviesta sistemātiska iebraucēju kontrolē uz valsts robežām. Tas pagaidām neizdevās, jo šīs kontroles nav efektīvas. To pierāda Itālijas pieredze. Taču visas dāņu skolas un augstskolas ir slēgtas uz 14 dienām. Darba dēvēji organizē strādāšanu no mājām, Klubi, bibliotēkas un kultūras telpa ir slēgti.

Pat karaliene Margarēte ir anulējusi savas 80. dzimšanas dienas publisku atzīmēšanu valstī. Līdzīgus soļus spērusi arī Norvēģija cīņā pret vīrusa izplatību savā valstī. Zviedrija pagaidām nav slēgusi skolas un augstskolas, taču valsts banka novirzījusi 500 miljardus kronu aizdevumu zviedru uzņēmējiem, kas vissmagāk cieš no vīrusa izraisītajām sekām.

Cik cilvēku saslims?

Prognožu jeb izredžu virzienā viedokļi dalās. Karaliskā Karolinska institūta infekcijas slimību profesors Zviedrijā Jans Alberts domā, ka saslims apmēram 70 – 75% iedzīvotāju. Vairums no tiem – vieglā formā. Taču pagaidām nav zināms, kādas sekas šā vīrusa izslimošana radīs vēlāk. Pēc viņa domām, jau tagad saslimušo cilvēku skaits ir daudz lielāks par tiem rādītājiem, kurus konstatē uzraudzības iestādes. Klusā izslimošana ir pārnēsāšana. Profesors un virusologs Magnus Evanders no Umeo universitātes uzskata, ka tik lieli skaitļi ir tikai hipotēze. Pagaidām prakse šādu pieņēmumu nav apstiprinājusi. Trešais virusologs Tomass Bergštroms no Salgrēnskas akadēmiskās slimnīcas Gēteborgā domā, ka saslims ļoti daudzi un tas tupināsies kādus 10 gadus. Pagaidām nav faktu, kas pierādītu, ka siltumā un saules staros šis vīruss varētu zaudēt aktivitāti.

Aizvadītajā nedēļā tika publicēti divi zinātniski raksti zinātniskajā žurnāla Nature, kas apskata vīrusa izcelsmi. Evolūcijas procesu un epidemioloģiski. Tiek apskatīta kāda 41 gadus veca vīrieša slimības vēsture Uhaņā, Ķīnā. Viņš strādājis tirgū par pārdevēju. Tātad infekcijas starta vietā. Saslimis 20. decembrī.

Nav slimojis ar tuberkulozi, diabētu vai hepatītu. Sešas dienas vēlāk sācis klepot, paaugstinājusies ķermeņa temperatūra, jutis sāpes krūtīs un locītavās. Rentgens parādīja izmaiņas plaušās, kas rodas smaga plaušu karsoņa rezultātā. Vīrietis tirgū pārdevis ne tikai zivis un jūras veltes, bet arī ežus, kurmjus, čūskas un baložus. Gan dzīvus, gan sagatavotus ēšanai.

Sikspārņu viņa sortimentā nebija. Taču zinātnieki domā, ka jaunais koronavīruss no Uhaņas ļoti (96%) atgādina vīrusu, kuru izplata sikspārņi. Ja šis vīruss no dzīvniekiem nodots cilvēkiem un līdzinās SARS, tad, iespējams, var palīdzēt zāles, kas tika izmantotas radniecīgā vīrusa apkarošanai iepriekš.

Malārijas tabletes – klorokvins

Tāpēc pašlaik Ķīnā tiek veikts pētījums ar mērķi noskaidrot, vai vecās un pārbaudītās zāles pret malāriju (klorokvins, Klorokinfosfat RPH Pharma) var palīdzēt cīņā pret SARS-CoV-2. Šī farmakodinamika ir zāles, kas tiek lietotas jau 70 gadus. Tagad tās sāk izmantot arī pret vīrusiem.

Pašlaik tās lieto klīniskos eksperimentos 10 slimnīcās Ķīnā: Uhaņā, Šanhajā un Pekinā. Pagaidām tiek ziņots par pirmajiem rezultātiem (2020. gada 15. februārī) - 100 pacientu ārstēšanā tika novērots plaušu karsoņa ierobežojums, samazinās vīrusa daudzums, saīsinās slimības process. Pagaidām ir noskaidrots, ka šīs zāles aizsargā ķermeņa šūnas un koronavīruss nespēj tās okupēt.

Zviedrijas pretvīrusu terapijā (RAV) pagaidām koronavīrusa apstākļos izmanto vienīgi tradicionālos pretdrudža līdzekļus, skābekļa gāzi, aparatūru asinsrites un plaušu darbības uzlabošanai (ECMO). Taču ķīniešu metode ­– izmantot malārijas zāles pret koronavīrusu - ir uzmanības vērta.

Taču atgriezīsimies pie sikspārņiem. Vai kāds sikspārņu „radinieks“ nav sarūpējis mums šo vīrusu, inficējot ar to citus dzīvniekus? Pagaidām šis jautājums tiek noskaidrots laboratorijās. Ģenētiskā aina liecina, ka „fledermausis“ varētu būtu vainīgais koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatīšanā. Taču nav izslēgts, ka ir bijis starpnieks, kas šajā gadījumā esot skudrulācis. Pats sikspārnis no šā vīrusa necieš (neslimo), jo viņam ir izstrādājusies imunitāte. Taču mums, cilvēkiem, ir citādi.

Mūsu organismā nav imunitātes pret šo ļoti lipīgo uzbrucēju. Žurnāls Science uzskata, ka vienkārši mēs ar to galā netiksim. Ķīniešu kolēģi pagaidām ir sasnieguši visvairāk šā uzbrucēja pētniecībā, taču vīrusa skartajās zonās daudzi zinātnieki joprojām atrodas karantīnā un nevar iet strādāt savās laboratorijās. Šanhajā, kas ir lielākais šā vīrusa pētniecības centrs, pašlaik apturēti eksperimenti, jo ir nepieciešami dzīvnieki, kas var radīt lieku risku. Tāpēc jāpagaida, lai Ķīna izslimo un sāk pētīt kopā ar pārējiem kolēģiem ārzemēs. Koronavīrusa apkarošanai bija paredzēta liela un nozīmīga konference, kurai bija jānotiek Malaizijā. Tā pārcelta uz septembri.

Vīruss ir ieradies. Cerams, ka ne uz palikšanu.