Straujš avārijas darbu pieaugums Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotajās mājās radījis bažas, ka šie darbi izmantoti kā nepamatots ieņēmumu avots. Tas ir viens no auditoru secinājumiem, izvērtējot pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks”. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka RNP veiks dienesta izmeklēšanu, izlases kārtībā pārbaudot arī avārijas remontdarbu pamatotību RNP apsaimniekotajās mājās.
Strauji augošs remontdarbu apjoms un iekasētā maksa par tiem, slikta uzņēmuma pārvaldība un finanšu plūsma. Šādi ir galvenie auditoru pārmetumi pašvaldības uzņēmumam RNP. Pagaidām auditori sagatavojuši tikai starpziņojumu, bet jau tajā secinātais licis rīkoties nekavējoties.
“Tur ir norādīts uz zināmām pretlikumībām, kas notikušas Rīgas namu pārvaldniekā. Šie jautājumi tiks noteikti izdiskutēti, bet pašlaik vēl notiek pārbaude, un, protams, izpilddirektors ir uzdevis uzdevumu valdei sniegt rīcības plānu līdz 25. martam Un tad mēs attiecīgi rīkosimies,” saka Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.
Latvijas Televīzija jau iepriekš ziņojusi par nesamērīgi dārgiem avārijas remontdarbiem, par situāciju, kur mājas pagrabā gāžas lietus ūdens, bet pārvaldnieks veic avārijas darbus kanalizācijas caurulēm, par kurām sūdzību nav bijis. Arī par kādu māju Ozolciema ielā, kur mainīti gaismekļi, bet tāmē uzrādītos kabeļu penāļus dzīvē iedzīvotāji neredz. Šie ir tikai daži piemēri. Turklāt jau minētajā ēkā Ozolciema ielā, tiklīdz tā bija pavēstījusi par apsaimniekotāja maiņu, bija pēkšņi sākusies virkne remontdarbu. Šis fakts pieminēts arī auditoru ziņojumā.
Minētie sižeti rādīti pēdējo trīs gadu laikā. Arī audits ir par laika posmu kopš 2017.gada, bet pēc pēdējām Rīgas domes vēlēšanām 2017.gadā. Tolaik liela daļa pakalpojumu, kas saistīti ar māju remontiem, nonāca pilnsabiedrības “INFRA AB” rokās, tās lielākais partneris - SIA “Adapteris”. Iepirkumu datu bāze liecina – viņi šai laikā tikuši pie pakalpojumiem ap desmit miljonu eiro apmērā.
Firmas pārstāvis noliedz politiskās aizmugures esamību, apgalvo – uzvarējuši ar lētāko cenu, tāpat noliedz auditoru bažas par darbu kvalitāti. “Un, ja iecirknis ir pieņēmis darbus, tad viņš vairs nevar būt nekvalitatīvs. Un, kā jau es teicu, es kategoriski noraidu apgalvojumus, ka mūsu pakalpojums nekvalitatīvs, es esmu kategoriski pret. Mēs esam dārgāki. Es nekad neesmu apgalvojis, ka es esmu lēts,” saka “INFRA AB” biedra SIA “Adapteris” valdes priekšsēdētājs Tengizs Adamjancs.
Kopš 2017.gada avārijas remontu apjoms ir vairākkārt pieaudzis. Piemēram pērn tie uzauguši no prognozētā pusotra miljona līdz 5,7-iem miljoniem, secinājuši auditori. Te nozīme piešķirta tam, ka tiesību akti pārvaldniekam ļauj veikt avārijas darbus, neprasot iedzīvotāju piekrišanu. Bet izdevumus segt var no māju uzkrājumiem vai pievienot kārtējam rēķinam. Savukārt plānotie remontdarbi veikti pat krietni mazāk nekā paredzēts.
“Es teikšu tā - man nav nekādu pierādījumu, ka būtu kaut kāda ļaunprātība bijusi vai vēl kaut kas, bet no plānošanas viedokļa absolūti ir salaists grīstē viss, kas ir saistīts ar iepirkumu sistēmu, viennozīmīgi,” saka RNP pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.
Jau šobrīd pagaidu valde noteikusi, ka visi avārijas remontdarbi, kas izmaksā vairāk nekā 4000 eiro, vispirms jāsaskaņo ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Paralēli tam, uzņēmums sāks arī dienesta pārbaudes par jau veiktajiem avārijas darbiem un to norēķinu kārtību. Izlases kārtībā tiks pārbaudīti konkrēti gadījumi.
“No dokumentācijas viedokļa ir ļoti grūti pierādīt, ir jāiet uz vietas un jāskatās, vai tiešām tie darbi ir tādā apjomā izpildīti vai nav tādā apjomā (..) katra avārijas lieta ir fiksēta, tur ir akti, ko sastāda mūsu inženieri, tur ir fotofiksācija. Tad ies cauri, skatīsies, vai tie apjomi atbilst vai neatbilst, ja tas ir, teiksim, kaut kāds pēkšņs plīsums. Tad tur ir provizoriskā cena. Pēc tam nāk atpakaļ akts jau, kuru iecirkņa tehniskā pārbaudē saskaņo, kādā apjomā tas ir veikts, pārbaudīs, vai pamatoti vai nepamatoti,” saka Saulītis.
“Apgalvojumu, ka mēs kaut ko paši izdomājām, kaut ko remontējam, arī noliedzu. Jo neviens darbs netiek veikts bez saskaņojuma, bez pieprasījuma no pasūtītāja. Nevienu avārijas remontdarbu, atskaitot žņauga uzlikšanu, mēs neveicam paši izdomājot,” uzsver Adamjancs.
Saulītis atzīst, ka pamatoti ir pārmetumi par Rīgas namu pārvaldnieka uzblīdušo uzņēmuma administrācijas struktūru, kur vadošo personu pienākumi dublējas. Tā tiek pārskatīta. “Man arī nepatīk, ka es atnākot sapratu, ka šī atalgojuma sistēma šeit ir absolūti kaut kāda dīvaina, viņa nav ne ar ko pamatota. Viņiem nav pamatojuma, formulas, pēc kā tās rēķina. Kaut kāds, es atvainojos, valdes padomnieks saņem 5000 eiro mēnesī. Es nesaprotu, par ko, bet es nevaru atrast sistēmā, ka viņš vispār būtu strādājis,” atzīst Saulītis.
Tagad valdei vairs nav iepriekš dāsni atalgoto padomnieku un likvidēts uzņēmuma valdes birojs. Tomēr ar tā bijušo vadītāju Alekseju Aņisimovu un ar valdes padomnieku Valēriju Petrovu (arī atlaistās domes “Saskaņas” deputāts), darba attiecību izbeigšana ir ieilgusi. Viens ir devies bezalgas atvaļinājumā, bet otrs atvaļinājumā, un notiek intensīva sarakste ar arodbiedrību.