Globālā Covid-19 pandēmija likusi daudzām pasaules valstīm izdarīt sarežģītas izvēles. Portāls TVNET apkopojis, ar ko atšķiras jaunā koronavīrusa apkarošanas stratēģijas dažādu pasaules valstu starpā.
Ķīna
Vīrusa uzliesmojums sākās Ķīnā 2019.gada nogalē. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) svētdien publicētajiem datiem, Ķīnā apstiprināti vairāk nekā 81 000 saslimšanas gadījumu - vairāk nekā puse no 153 500 inficēšanās gadījumiem visā pasaulē. Līdz šim Ķīnā no Covid-19 miruši 3204 cilvēki.
Lai arī vēl pirms dažām nedēļām Ķīna ziņoja par tūkstošiem jaunu saslimšanas gadījumu, vēlāk vīrusa izplatība ievērojami palēninājās. Svētdien tika ziņots par 27 jauniem saslimšanas un desmit nāves gadījumiem pēdējās diennakts laikā.
Vīrusa epicentrs ir Uhaņa, kur Covid-19 izplatījās ārkārtīgi strauji - nebija zināšanu par to, kā cīnīties ar vīrusu, kā arī veselības aprūpes sistēmas kapacitāte bija nepietiekama. Nedēļu pēc jaunā vīrusa identificēšanas Ķīna izpētīja tā uzbūvi un nosūtīja visu informāciju PVO. Šī informācija ļāva zinātniekiem ķerties pie testēšanas tehnoloģiju un vakcīnu izstrādes.
Citās Ķīnas vietās, kuru rīcībā bija vairāk laika sagatavoties, vīrusa ierobežošanas pasākumi bija veiksmīgāki. Pasaules Ekonomikas forums (WEF) norāda, ka vairāk nekā 1600 kilometru attālumā no Uhaņas esošā Džedzjanas province un tās administratīvais centrs Handžou spēja ātri reaģēt uz vīrusu, jo tā bija pirmā vieta Ķīnā, kas vēl pirms apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem ieviesa stingrus drošības pasākumus. To vidū bija pārvietošanās ierobežojumu noteikšana un uzraudzība, lai tie tiktu ievēroti, valdības kontrolēta pārtikas un pirmās nepieciešamības preču piegādāšana, speciālu, norobežotu medicīnas centru ierādīšana saslimušo ārstēšanai.
Tika slēgts vairums publisko iestāžu, darbinieki iespēju robežās strādāja attālināti. Uzņēmumi un augstskolas izmantoja dažādus tiešsaistes rīkus, lai organizētu darba un mācību procesu.
Handžou, kur bāzēts Ķīnas tirdzniecības gigants "Alibaba", tika plaši izmantotas informācijas tehnoloģijas. Katram pilsētas iedzīvotājam tika piešķirts atšķirīgas krāsas QR kods. Zaļā koda īpašnieki var brīvi pārvietoties, kamēr dzeltenais kods nozīmē, ka septiņas dienas jāievēro pašizolācija. Sarkanā koda gadījumā nepieciešama 14 dienu pašizolācija.
Pēc noteiktā pašizolācijas perioda dzeltenais un sarkanais QR kods var tikt mainīts uz zaļo. Lai saglabātu piešķirto kodu, visiem iedzīvotājiem regulāri jāmēra ķermeņa temperatūra un reizi dienā tā jāievada Handžou Slimību kontroles un profilakses centra uzraudzītā datubāzē. Šāda sistēma ieviesta vairumā Džedzjanas provinces pilsētu un pēc tam arī citās Ķīnas provincēs.
China is using color-based QR codes at travel checkpoints to monitor citizens in a bid to curb the #coronavirus outbreak. Users with a green code may travel freely pic.twitter.com/SOrYqugaXh
— Reuters (@Reuters) March 16, 2020
Citur Āzijā
Vairākas citas Āzijas valstis guvušas vērā ņemamus panākumus Covid-19 apkarošanā, izmantojot tādas taktikas kā masveida testēšana, tehnoloģiju lietošana un sociālā distancēšanās, raksta "The Guardian".
Dienvidkorejā bija otrais lielākais Covid-19 uzliesmojums pēc Ķīnas, taču to izdevās ierobežot. Tagad Itālija un Irāna krietni apsteigušas Dienvidkoreju, kur apsīcis jauno inficēšanās gadījumu skaits. Kopumā Dienvidkorejā konstatēti vairāk nekā 8000 saslimšanas un 75 nāves gadījumi, liecina PVO dati. Vairāk nekā puse gadījumu saistīti ar reliģisku sektu, kuras 210 000 sekotājiem tika veiktas Covid-19 analīzes. Dienvidkorejas gadījumā uzliesmojumu bija vieglāk ierobežot, jo bija vieglāk apsekot iespējamos inficētos.
Dienvidkorejas stratēģija koncentrējās uz masveida testēšanu (dienā apmēram 15 000 cilvēkiem veiktas bezmaksas analīzes), lai identificētu slimības perēkļus, uz kuriem tika nosūtīts lielāks skaits mediķu un aprīkojuma, un ielu dezinfekcijā tika iesaistīti bruņotie spēki. Iedzīvotāji tika mudināti sociāli distancēties. Dienvidkorejā izvietoti piebraucamie ātrās testēšanas punkti, kuros analīzes tiek savāktas, neizkāpjot no auto. Tiek arī sekots, kur pārvietojas saslimušie.
Covid-19 februāra vidū bija smagi skāris nelielo Singapūru. Vienā no svarīgākajiem Āzijas biznesa centriem apgrozās liels skaits ārvalstnieku. Singapūra ieviesa stingru paškarantīnas sistēmu un inficēto izsekošanas sistēmu. Valdība uzsvēra sociālā atbildīguma nozīmīgumu un brīdināja, ka pārkāpējus gaida bargi sodi.
Singapūrā cilvēki, kuriem jāatrodas pašizolācijā, dienā var saņemt pat vairākus zvanus ar prasību uzklikšķināt uz saites, kas ievāc informāciju par tālruņa atrašanās vietu. Par atrašanos ārpus mājām, ja nepieciešams izolēties, draud sods līdz 10 000 ASV dolāriem vai pat sešu mēnešu cietumsods. No otras puses tiek piedāvāta motivācija palikt mājās: pašnodarbinātie var saņemt 100 dolārus dienā, bet tie, kuri nevar pašizolēties savās mājās, var to darīt valdības iekārtotos karantīnas centros. Lai šāda sistēma būtu efektīva, saslimšanas gadījumi jāatklāj pēc iespējas ātrāk. Lai to izdarītu, Singapūras policija ar drošības kameru palīdzību seko, kā notiek iedzīvotāju socializēšanās, un saslimušajiem jānodod saraksts ar visiem cilvēkiem, kurus tie varētu būt inficējuši. Analīzes tiek veiktas par brīvu, taču ārzemniekiem jāapmaksā sava ārstēšanās. Daži eksperti apgalvo, ka šāda pieeja nedarbotos lielākās valstīs. Cilvēktiesību aizstāvji sūdzas, ka ar "viltus ziņu" likumiem tiekot ierobežoti mediji un kritiski viedokļi internetā.
Taivāna tiek slavēta kā labākais piemērs Covid-19 apkarošanā.
Pasākumi tika koordinēti ar nacionālās veselības komandcentra starpniecību, kas tika izveidots pēc SARS uzliesmojuma. Tam pieejami sabiedrības veselības, imigrācijas un muitas dati. Taivānas valdība Covid-19 savaldīšanu sāka jau 31.decembrī, kad parādījās pirmās ziņas par jaunu, neidentificētu vīrusu Ķīnā. Iebraucējus no Uhaņas pirms izkāpšanas no lidostas rūpīgi pārbaudīja mediķi. Pirmais saslimšanas gadījums Taivānā tika fiksēts 21.janvārī. Valdība sniedza lielākas pilnvaras veselības aģentūrām, publicēja ziņojumus par Covid-19 skartajām valstīm, pastiprināja sejas masku ražošanu un aizliedza eksportēt preces, kas bija pieejamas nelielos daudzumos; vēlāk nācās ieviest talonu sistēmu. Tika ieviesti sodi par medicīnas preču nepamatotu uzkrāšanu, dezinformācijas izplatīšanu un karantīnas nosacījumu neievērošanu. Skolas tika slēgtas, kā arī tika veikts liels daudzums analīžu.
Eiropa
Februārī par Eiropas lielāko slimības perēkli kļuva Itālija. Lodi slimnīcā vērsās 38 gadus vecs vīrietis, kurš identificēts tikai kā Matija. Viņam bija gripas simptomi, bet viņš mediķiem teica, ka neesot bijis Ķīnā. Tā kā tobrīd noteikumi paredzēja, ka analīzes tiek veiktas tikai cilvēkiem, kas bijuši Ķīnā, viņu no slimnīcas izrakstīja. Kad viņš atgriezās slimnīcā, viens no mediķiem apgāja šos norādījumus un tomēr veica Covid-19 testu, ziņo aģentūra "Reuters". Daži eksperti uzskata, ka Matijas inficēšanās izsekojama līdz Vācijai, nevis Ķīnai. Līdzīgi kā Ķīnā, uzliesmojums aizsākās reģionālajās slimnīcās ar mazāku kapacitāti nekā lielajās pilsētās.
Sākumā mazākās teritorijās, pēc tam lielākos reģionos un pēc tam visā valstī tika izsludināta karantīna un sociālās distancēšanās noteikumi. Izmantojot Itālijas piemēru, zinātnieki snieguši pirmos pierādījumus tam, ka gandrīz tūlītēja sociālās distancēšanās ieviešana Lodi palīdzēja padarīt lēzenāku saslimšanas gadījumu skaita līkni, salīdzinot ar Bergamo, kur šādi pasākumi tika ieviesti apmēram divas nedēļas vēlāk, kad uzliesmojums jau bija pieņēmies spēkā.
Itālijai raksturīgi netipiski augsts mirstības rādītājs - ap 6% no visiem saslimšanas gadījumiem. Pētījuma autori skaidro, ka tas lielā mērā saistīts ar Itālijas demogrāfisko struktūru. Covid-19 visbīstamākais ir gados veciem cilvēkiem. Itālija ir otrā vecākā sabiedrība pasaulē, un tai raksturīgi, ka vairākas paaudzes dzīvo kopā vai bieži tiekas, tādējādi sirmgalvjus inficē jaunākās paaudzes, kuras strādā vai socializējas starptautiskā vidē. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir tas, cik daudz un kādās cilvēku grupās tiek veiktas analīzes. Itālija sāka plašu testēšanu, bet vēlāk koncentrējās uz ticamākajiem saslimšanas gadījumiem, lai nebūtu jāapstrādā simtiem tūkstošu analīžu, norāda "Reuters". Tas nozīmē, ka vieglākie gadījumi statistikā varētu neuzrādīties, kā arī slimības izplatība ir grūtāk izsekojama. Dienvidkorejas pieeja bija krasi atšķirīga. Tur tika testēts ļoti liels skaits cilvēku, un mirstības rādītājs ir zem 1%.
Pēc uzliesmojuma Itālijā un PVO paziņojuma, ka Covid-19 uzskatāms par globālu pandēmiju, Eiropas valstis ieviesa samērā līdzīgus pasākumus: ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, robežu slēgšanu pasažieru kustībai, sociālo distancēšanos, izglītības iestāžu slēgšanu, lielu publisku pasākumu aizliegšanu, mudināšanu strādāt attālināti un lieki nestaigāt pa sabiedriskām vietām. Dažviet slēgtas iepirkšanās un izklaides vietas, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Vissmagāk skartajās valstīs, kā Itālijā un Spānijā, par pašizolēšanās noteikumu pārkāpšanu draud sods.
Paredzēti arī mehānismi uzņēmumu atbalstam.
Lielbritānija
Pagaidām Lielbritānijā nav ieviesti stingri pasākumi Covid-19 apkarošanai. Kad saskaņā ar Veselības departamenta ziņām tur bija konstatēti jau 1500 saslimšanas gadījumi, premjerministrs Boriss Džonsons nāca klajā, ka pienācis laiks "izbeigt visu saskari ar citiem cilvēkiem un ceļošanu, kas nav absolūti nepieciešama". Taču pagaidām visam ir tikai ieteikuma raksturs. Cilvēkiem ar gripai līdzīgiem simptomiem un klepu nepieciešams pašizolēties uz 14 dienām, tāpat kā viņu mājiniekiem, iespēju robežās ieteicams strādāt attālināti un jāizvairās no bāriem, klubiem, restorāniem un citām līdzīgām vietām, kaut gan pagaidām neesot iemesla tās slēgt.
Valdība pieļauj, ka nākotnē varētu būt nepieciešama skolu slēgšana, taču pagaidām tāds rīkojums nav dots.
Tuvāko nedēļu laikā tiem, kas vecāki par 70 gadiem, tiks ieteikts "ļoti ilgu laiku" palikt mājās, sacījis veselības ministrs Mets Henkoks.
Ņemot vērā Covid-19 izplatības tendences citās valstīs, Lielbritānijā inficēšanās savu augstāko punktu sasniegs pēc vairākām nedēļām. Džonsona valdība nobažījusies, ka tad, ja ierobežojošie pasākumi tiks ieviesti par agru, cilvēki no tiem nogurs un neievēros, kā rezultātā varētu pienākt vīrusa otrais vilnis.
Sākotnēji Lielbritānijā izskanēja idejas par tā dēvēto "pūļa imunitātes" stratēģiju - ļaut, lai ar vīrusu inficējas apmēram 60% sabiedrības, un tādējādi izveidot imunitāti pret šo saslimšanu. Lielbritānijas valdības padomnieka veselības jautājumos Patrika Volesa ierosinājums piektdien BBC "Radio 4" ēterā izskanēja šādi: Lielbritānijas galvenais uzdevums pašlaik esot "izveidot kaut kādu pūļa imunitāti, lai lielāks skaits cilvēku kļūst imūni pret šo slimību un mēs varam ierobežot tās izplatību".
Šāda pieeja krasi atšķiras no mēģinājumiem padarīt lēzenāku saslimšanas gadījumu līkni, kā tas tiek darīts Eiropā un citviet. Volesa izteikums par pūļa imunitāti nebaudīja lielu popularitāti sabiedrībā, un 229 zinātnieki atklātā vēstulē Lielbritānijas valdībai norādīja, ka publiskajā telpā izskanējušie plāni novestu pie nāves gadījumiem, no kuriem varētu izvairīties, kā arī mudināja nekavējoties ieviest sociālās distancēšanās pasākumus.
Tā kā Apvienotajā Karalistē dzīvo 66 miljoni cilvēku, potenciāli inficēties varētu ap 40 miljoniem cilvēku. Atkarībā no tā, kāds ir reālais mirstības rādītājs, "pūļa imunitātes" iegūšana varētu prasīt no 300 000 līdz vairāk nekā miljonam dzīvību. Pēc izskanējušās kritikas Lielbritānijas Veselības dienests paziņoja, ka Volesa izteikumi esot tikuši pārprasti.
Jāpiezīmē, ka pūļa imunitāte parasti tiek panākta ar vakcinācijas palīdzību, taču Covid-19 vakcīna vēl nav izstrādāta.
Lielbritānijas valdības publicētajā rīcības plānā par pūļa imunitāti nekas nav minēts. Ja situācija Lielbritānijā kļūs ļoti nopietna, uzņēmēji individuālā kārtā varēs pieteikties nodokļu brīvdienām.
ASV
Līdzīgi kā Lielbritānijas valdībai, arī ASV vēl nesen tika pārmesta bezdarbība saistībā ar Covid-19 apkarošanu. Pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja ieteikumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Valdība rekomendē turpmākās 15 dienas nepulcēties grupās, kas lielākas par 15 cilvēkiem, mācīt bērnus mājās un izvairīties no ceļojumiem. Ja mājsaimniecībā kāds ir inficējies, visiem ģimenes locekļiem vajadzētu pašizolēties.
Pagājušās nedēļas beigās Tramps valstī izsludināja nacionālā līmeņa ārkārtas stāvokli, kas ļauj Federālajai ārkārtas situāciju aģentūrai koordinēt pasākumus ar federālo un vietējo varu, kā arī piekļūt ārkārtas situācijām paredzētajam finansējumam. Dienu vēlāk ASV Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu apstiprinājusi atbalsta pasākumu paketi. Abu partiju atbalstītā pakete ietver bezmaksas testēšanas kapacitātes palielināšanu, pārtikas pakas viena miljarda ASV dolāru vērtībā un slimības lapas ekonomiski mazaizsargātajām grupām, norāda portāls "Politico". Gaidāms, ka drīzumā Pārstāvju palātas komitejas nāks klajā ar plānu, kā mazināt Covid-19 postošo ietekmi uz ekonomiku, īpaši civilās aviācijas, viesmīlības un izklaides sektorā.
ASV Pārstāvju palātas pagājušonedēļ pieņemtais likumprojekts galvenokārt koncentrējas uz bezmaksas testēšanu, kas līdz šim bijis ASV stratēģijas vājākais posms.
Taču tas paredz vēl vairākus citus mehānismus, kā no ekonomiskajām grūtībām pasargāt darba ņēmējus. Likumprojektā, kas vēl jāapstiprina Senātā, iekļauta iespēja izņemt 14 dienu slimības lapu un ārkārtas atvaļinājumu līdz trim mēnešiem. Darba devējiem izdevumi daļēji tiks atlīdzināti ar nodokļu atlaidēm. Pēc republikāņu prasības ārkārtas atvaļinājums jāizlieto gada laikā, citādi tas tiks dzēsts, kā arī nosacījumi nav attiecināmi uz mazajiem uzņēmējiem.
Likumprojektā paredzēts, ka bērni, kuru skolas koronavīrusa dēļ būs slēgtas, varēs saņemt brīvpusdienas. Tajā iekļautas vēl vairākas citas iniciatīvas, kas palīdz veciem cilvēkiem un zupas virtuvēm.
Vairākās ASV vietās slēgtas sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietas. Daudzas ēstuves piedāvā maltītes tikai līdzņemšanai. Ņujorkā no otrdienas jāslēdz naktsklubi, kinoteātri un koncertu rīkošanas vietas. Līdzīga rīcība sekos arī Vašingtonas štatā, kur aizliegta pulcēšanās vairāk nekā 50 cilvēku lielās grupās.