Pandēmija samazina gaisa piesārņojumu, tomēr ne uz ilgu laiku

Pekina Ķīnā tiek uzskatīta par pasaulē piesārņotāko pilsētu. Šeit ļoti regulāri pilsētu pārņem milzīgs smogs, un cilvēkiem ir jārēķinās ar lielām problēmām. Lieki piebilst, kā šāds piesārņojums slikti ietekmē arī iedzīvotāju veselību.

FOTO: kevin dooley, CC BY-SA 2.0

Industriālā pasaule ir kļuvusi krietni gausāka, liekot samazināties siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tomēr, ja nopietni nepievērsīsimies sabiedrības restrukturizācijai, piesārņojums ātri vien būs vecajā līmenī, vēstīts izdevumā "Wired".

Ja tu lasi šo mājās - izolācijā, jo tavs uzņēmums tev ir pavēlējis strādāt attālināti, tad zini - tu ne vien palīdzi neizplatīties jaunajam koronavīrusam, bet arī dari labu planētai. Siltumnīcgāzu emisijas pašlaik samazinās visā pasaulē. Ķīnā vien ekonomikas palēnināšanās par 25% pazeminājusi valsts emisiju daudzumu. 

Dažs labs varētu teikt, ka, lūk, tas ir veids, kā glābt pasauli no klimata pārmaiņām. Tomēr klimata zinātnieki atbildētu, ka, piedodiet, glābiņš būs tikai īslaicīgs. Gluži otrādi, lai panāktu ekonomikas augšupeju, industriālajai pasaulei būs jādarbojas ar divtik lielu spēku.

"Kad Ķīnas ekonomika atkopsies, norisināsies emisiju pieaugums, lai, tā sakot, atgūtu iekavēto," komentēja klimata eksperts Zeke Hausfāters.

Precedenta gadījums bija 2008. gada finanšu krīze, kas lika par 3% samazināties pasaules siltumnīcefekta gāzu daudzumam, tomēr, ekonomikai atlabstot, dažu nākamo gadu laikā tas atgriezās iepriekšējā līmenī. Īsi sakot, ir nepieciešamas sistemātiskas pārmaiņas, lai emisijas samazinātos un neatgrieztos iepriekšējā līmenī.

"Globālās pandēmijas vai finanšu krīzes nav veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tomēr vēsture pierāda, ka reizēm pēc ekonomiskā šoka norisinās ekonomikas reorganizācija," komentēja klimata eksperts Džonatans Foulijs.

Piemēram, pēc 2008. gada finanšu krīzes ASV toreizējais prezidents Baraks Obama parakstīja dokumentu, kas novirzīja 30 miljardus ASV dolāru zaļās enerģijas pētījumiem un projektiem. Donalda Trampa valdībā gan tāda veida scenārijs ir maz ticams, zinot Trampa uzskatus.

Bieži vien pēc finanšu krīzēm, par spīti valdības rīcībai, izmainās pašu cilvēku rīcība. Piemēram, pēc naftas apjoma samazināšanās 20. gadsimta 70. gados, Amerikā palielinājās pieprasījums pēc spēkratiem, kas patērē mazāk degvielas. Varbūt pēc šīs pandēmijas beigām daudzi darba devēji sapratīs, ka bieži vien darbiniekiem nav jābūt "uz vietas", lai efektīvi darītu savu darbu. Rezultātā darbinieki neizmantos transportu, lai nokļūtu darbā, samazinot gaisa piesārņojumu. Pagaidām ASV transports ir vainojams pie 29% kopējo emisiju. 

Lai nu kā, šāda veida vīrusi mums sniedz ieskatu, kāda varētu izskatīties nedaudz labāka pasaule, kas nesmok siltumnīcefekta gāzēs.

Uz augšu