Aizvien vairāk piekrastē redzami ronēni; eksperti aicina dzīvniekus likt mierā

Viņa skaidroja, ka Baltijas jūrā uz saliņām dzimušie pelēko roņu mazuļi marta vidū jau ir paaugušies un nereti dodas jūrā vieni paši, līdz ar to baltie un pūkainie ronēni jau ir sastopami arī Latvijas piekrastē.

"Pagājušās nedēļas nogalē DAP saņēma vairākus zvanus par piekrastē sastaptajiem roņu mazuļiem, pārsvarā no Rīgas līča Kurzemes piekrastes. Vairāki ronēni pārvietoti no cilvēku pilnām pludmalēm uz klusākām vietām, bet cita veida palīdzība tiem nav bijusi nepieciešama," sacīja Rēna.

DAP uzsver, ka laikā, kad daudzi iedzīvotāji, izvairoties no sabiedriskām vietām pilsētās, dodas uz jūras piekrasti, svarīgi atcerēties, ka arī roņu mazuļiem vislabākā palīdzība ir netuvošanās tiem.

Lai skaidrotu, kāda ir pareiza rīcība, liedagā pamanot roņu mazuli, DAP daudzviet piekrastē izvietojusi informatīvos plakātus, kā arī ir izveidota izzinoša animācijas filma par trim ronīšiem un viņu likteni, iznākot krastā.

Rēna uzsvēra, ka iedzīvotājiem pludmalē atrastos ronēnus pašiem nav ļauts glābt, jo tā tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem ronēniem. Šādā gadījumā cilvēki tiek lūgti zvanīt DAP pa tālruņa numuriem: 27878099 (Kurzemē), 26424972 (Pierīgā) un 26329412 (Vidzemē). 

Tikai nepieciešamības gadījumā DAP speciālisti dosies pie roņu mazuļa un, pēc situācijas izvērtēšanas, lems par turpmāko rīcību - roņa pārvietošanu vai nogādāšanu uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai. Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo bojā gājušo dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Pagājušajā gadā Rīgas Zooloģiskajā dārzā nogādāti 22 pelēkie un viens pogainais ronis. Visus atvestos pelēko roņu mazuļus atrada Rīgas līča Vidzemes piekrastē posmā no Ainažiem līdz Ragaciemam, bet pogainais ronis atvests no Igaunijas. Dzīvnieki bija ļoti novārguši, un atvešanas brīdī tie svēra vien 10 līdz 14 kilogramus, kas ir tikai nedaudz vairāk par tikko dzimuša ronēna svaru. 

Savukārt 12 ronēniem uz ķermeņa bija lielas un dziļas koduma rētas, kas, visticamāk, ir suņu atstātas, jo šie mazuļi tika atrasti cilvēku apdzīvotās un iemīļotu jūras malas pastaigu vietās Rīgas tuvumā. 

"Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Visticamāk, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir tam netuvoties un netraucēt," skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus.

Roņu eksperts arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.

Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt, uzsver roņu pētnieks.

Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz DAP pa tālruni, Pārvaldes speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģiskā dārza speciālistiem.