Cīņā ar Covid-19 tiek kauts nepareizais jērs (141)

Baltijas drošības fonda prezidenta viedoklis
Foto: TVNET
Toms Rātfelders
, Žurnālists; RSU doktorants
CopyLinkedIn Draugiem X

Pagaidām esošā Latvijas valdības pieeja cīņā pret Covid-19 nav efektīva un ilgtermiņā nenesīs vēlamos rezultātus, intervijā portālam TVNET pauda Baltijas drošības fonda prezidents, politologs Olevs Nikers.

Nikers norāda uz Nīderlandi, kura atšķirībā no citām Covid-19 izplatības vietām Eiropā un pasaulē ir nolēmusi, ka slēgt robežas nav lielas jēgas. «Ir jāsaprot tas, ka vīrusa epidēmijas sākšanās ir jebkurā gadījumā neizbēgama. Tas ir tikai laika jautājums,» saka Nikers. «Līdz ar to rodas jautājums – vai drastiska pārvietošanās ierobežošana ir efektīva?» jautā politologs.

Foto: JAN HETFLEISCH / EPA

Nīderlande ir arī nonākusi pie slēdziena, ka kustības ierobežošanas pasākumi (ja tādi tiek pieņemti) būtu jāīsteno krietni ilgāk nekā mēnesi. «Ekspertu un virusologu viedokļos kā optimālais laika sprīdis bieži tiek minēts gads.

Tad, kad mums Latvijā aprīļa vidū beigsies karantīna, mēs redzēsim, ka ar to nebūs pieticis un saslimušo skaits tikai turpinās pieaugt.

Tajā brīdī mēs būsim nostādīti smagas izvēles priekšā – turpināt jau pieņemtos ierobežojumus ar potenciāli graujošām sekām ekonomikai, vai arī robežas atvērt. Es pieļauju, ka dzīves turpināšanai daudzus no šiem ierobežojumiem jebkurā gadījumā būs nepieciešams atcelt,» norāda Nikers.

Politologs gan saka, ka no šādas situācijas nevajadzētu baidīties, jo lielākā daļa saslimušo minēto slimību pārcietīs. Galvenā riska grupa ir gados veci cilvēki un ar citām kaitēm slimojošie.

Rūpēm par tiem tad arī vajadzētu būt galvenajam valsts īstenotās politikas mērķim. «Visi vīrusu ierobežojošie pasākumi būtu jāveic, lai mazinātu nāves gadījumus tieši šajās riska grupās,» 

apgalvo politologs. Vecu un ar citām kaitēm slimojošo cilvēku atbalstīšana arī prasītu mazākus resursus nekā centieni nepieļaut šīs epidēmijas izplatīšanos sabiedrībā vispār. «Tā būtu mazāka slodze veselības aprūpes sistēmai un ekonomikai,» saka Nikers. Principā – Covid-19 epidēmija uz saviem pleciem būtu jāiznes spējīgākajiem. Tiem būtu lielāka iespēja inficēšanās gadījumā saslimšanu pārvarēt.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Atbildot uz jautājumu, vai mūsu veselības aprūpes sistēma šādā scenārijā varēs izturēt tik pēkšņu pacientu skaita pieaugumu, kurš var rasties no gados jaunāku cilvēku pieplūduma,

Nikers norāda, ka saslimušo skaita pieauguma aizkavēšana ar distancēšanās palīdzību nenozīmē to, ka šis pieaugums vienā brīdī vienalga nebūs ļoti straujš. Tas būtu nopietns pārbaudījums veselības aprūpes sistēmai jebkurā gadījumā.

Pagaidām galvenais mērķis Covid-19 apkarošanā būtu vakcīnas sagaidīšana, un tā vien izskatās, ka mēs to varētu sagaidīt apmēram gada laikā (vai pat vēlāk), saka Baltijas drošības fonda prezidents. Ja šī vakcīna tiktu saņemta ātrāk, tad mēs, protams, varētu šo situāciju veiksmīgi atrisināt un izvēlēties palikt karantīnā līdz tās izveidei, taču neviena valsts nevar atļauties slēgt savas robežas uz gadu. Sekas ekonomikai šajā gadījumā varētu būt graujošas, un kas tāds nevar turpināties ilgāk par mēnesi, norāda eksperts.

Šā iemesla dēļ sabiedrībai būtu jāiegūst kolektīvā imunitāte, kas realizētos pēc vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju saslimšanas un atveseļošanās.

Komentāri (141)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu