Kāpēc padomju laikos namus pārsvarā cēla ne augstākus par deviņiem stāviem?

FOTO: LETA/Paula Čurkste

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu ēkas ir daudzas un dažādas - tās ir iedalītas vairākās sērijās un projektu tipos. Tomēr daudzām ir daži vienojošie elementi, tostarp stāvu skaits.

Lielākoties padomju laikos celtās ēkas ir iedalāmas vairākās sērijās, piemēram, Hruščova, čehu, lietuviešu, Staļina projekti, 104., 103, 602. sērija un vēl citi projekti.

Projekti savā starpā atšķiras ar izmantotajiem materiāliem un būvniecības tehniku, kā arī plānojumu, izkārtojumu un arhitektūru. Taču padomju laikos tikai ārkārtīgi īpaši projekti, piemēram, franču vai 104., pārsniedza deviņu stāvu atzīmi, turklāt šo māju daudzums uz kopējā uzcelto namu skaita ir salīdzinoši niecīgs. Tāpat stāvu skaita izvēlē ir vērojama kopsakarība - lielākā daļa namu ir vai nu piecus, vai deviņus stāvus augstas. 

Stāvu skaita izvēle ir saistīta ar ugunsdrošību un būvniecības izmaksām, ziņo lietuviešu portāls "Lietuvos Rytas". Padomju laikos ugunsdzēsēju automašīnas bija aprīkotas ar 28 metrus augstām kāpnēm, un ar tām varēja sasniegt devīto stāvu, kad tās bija izvilktas pilnā garumā, bet, noīsinot uz pusi, tās sasniedza piekto stāvu. Augstākām ēkām jau bija jādomā par īpašām ugunsdrošības kāpnēm vai papildu kāpņutelpām, lai visi iedzīvotāji spētu nokļūt vismaz līdz devītajam stāvam un tikt izglābti.

Kas attiecas uz ugunsdrošību - daudzdzīvokļu ēkās grūtības sagādāja efektīva dūmu novadīšanas un ventilācijas sistēma. Deviņstāvu ēkām šo problēmu vēl atrisināt nebija sarežģīti, taču lielākām jau bija jāveido individuāli plānojumi, nevis standartizēti risinājumi. 

Interesanti, ka padomju inženieri lēš, ka deviņstāvu ēkas bija arī lētāk uzbūvēt nekā piecu stāvu namus vai augstceltnes. Augstākas ēkas tolaik bija lietderīgākas, jo tajās varēja satilpināt vairāk ģimeņu nekā piecstāvu ēkās - ja aprēķina būvniecības izmaksas attiecībā uz lietderību, tad deviņstāvu ēkas viennozīmīgi uzvar. Savukārt par deviņiem stāviem augstākas ēkas  bija dārgākas tieši kravas liftu un dārgo ventilācijas sistēmu dēļ. Bet pavisam augsti nami, proti, augstāki par 15 stāviem, jau prasīja daudz nopietnākus aprēķinus, inženieriju un augsnes izpēti. 

Jāteic, ka, tiklīdz ugunsdzēsēju automašīnas tika uzlabotas un to kāpnes garumā sasniedza 40 metrus, arī mājas vēlīnajos padomju gados sāka celt augstākas.

Uz augšu