Restorānu un viesnīcu jomā strādājošos profesionāļus nedrīkst pazaudēt (8)

- Cik lielā mērā pašlaik ir jūtamas Covid-19 sekas uz viesnīcām un restorāniem? Vai vēl ir kāds, kas strādā? 

- Varētu teikt, ka šī nedēļa ir tādā kā gaidīšanas režīmā. Šobrīd ir tā, ka to signālu par iespējamo atbalstu ir visai daudz un uzņēmumi vēl nezina, ko darīt, kā rīkoties ar darbiniekiem. Ir skaidrs, ka pakalpojumu sniegt nevarēs. Ja vēl restorāni kaut kādā mērā varēs piegādēm, bet tas, salīdzinot ar normālu ikdienu, ir visai mazs apjoms, tad viesnīcām viesu nav un tās ir jāver ciet. Daļa jau ir aizvērtas, bet daļa viesnīcu vēl gaida tālākus lēmumus un spēles noteikumus, kā tālāk būs ar valsts atbalstu. 

- Kā ar tām viesnīcām, kas piedāvā telpas tiem, kam ir nepieciešama pašizolācija? 

- Tas ir labs pakalpojums, protams. Es gan neesmu īsti drošs, kā šo pakalpojumu varētu sniegt, jo ir vajadzīgs visai liels kontroles mehānisms. Viena lieta ir tad, ja tas ir vajadzīgs pašizolācijai. Pilnīgi kas cits, ja izrādās, ka šis pašizolētais cilvēks tiešām ir slims. Ir jāzina, kā šādā situācijā rīkoties, jāveic pilna telpas dezinfekcija, tāpat jānosaka noteikumi, ka viņš nedrīkst nekur iet, ne ar vienu kontaktēties. Šeit tiešām - ja viņš iebrauc, tad tur viņam visu to pašizolācijas laiku ir jādzīvo. Es domāju, ka šajā jautājumā ir daudz neskaidrību, taču domāju, ka tas būtu labs risinājums tiem, kas nevēlas atgriezties mājās, baidoties, ka var aplipināt savus tuviniekus. 

- Šāds pakalpojums palīdzētu saglabāt kādas darba vietas?

- Te gan vispirms ir jāsaprot, par kādu apjomu te ir runa. Cilvēku, kuriem ir nepieciešama izolēšanās, pirms kāda laika bija nedaudz, bet tagad šis skaitlis ir krietni lielāks. Līdz ar to kāda viesnīca varētu specializēties uz šādu pakalpojumu sniegšanu. Bet tādai viesnīcai attiecīgi būtu jāstrādā, koordinējoties ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai varētu veiksmīgi darboties šādā veidā. 

- Ja valstī noteiktie ierobežojumi ar 14. aprīli tiek atcelti, vai tas spēs uzlabot kopējo situāciju jomā? 

- Tas ir jautājums par to, kas pa šo laiku būs noticis Eiropā. Mūsu nozare tiešā veidā ir atkarīga no citu valstu lidostām, un pamatā cilvēki pie mums nonāk ar lidmašīnām. Tas ir jāskatās kopumā - kāda būs tā situācija Eiropā, kuras valstis ar to tiks veiksmīgāk galā. Grūti teikt, vai 14. aprīlis būs tas datums, kad beigsies šie ierobežojumi, jo vairākas valstis šo pīķi redz vēlāk. Līdz ar to situācija turpinās eskalēties. Ja robežas tomēr būs vaļā un cilvēki varēs brīvi pārvietoties, es gribētu uzsvērt, ka cilvēki tagad ļoti uzmanīsies un Latvijā norises nenotiks atrauti no citām Eiropas daļām. 

- Kā ar darbiniekiem - cik daudz viesnīcu un restorānu darbinieku varētu zaudēt darbu? Vai arī būs kādi uzņēmumi, kas iesaldēs savu darbību un vēlāk to atsāks?

- Tas būtu vislabākais variants, ja šī darbība tiktu iesaldēta. Tieši tāpēc valdība sprieda par šo likumprojektu par atbalstu krīzes skartajām nozarēm.  Šie darbinieki ir vajadzīgi - izmitinātāji un restorānos strādājošie ir vismaz 32 tūkstoši, vairāk nekā divi tūkstoši ir tūrisma operatori. Ir ļoti daudz nozaru, kas ir saistītas ar šīm nozarēm, un viņi ir profesionāļi savā darbā, tāpēc viņus nedrīkst zaudēt - šie cilvēki būs nepieciešami tad, kad nozares atgriezīsies normālā apjomā. Tādu apjomu, kāds tas bija pirms krīzes, uzreiz nozare nesasniegs, bet tas nemazinās vajadzību pēc šiem cilvēkiem.

- Vai viesnīcu un restorānu nozare ir lūgusi valdību maksāt dīkstāves pabalstus darbiniekiem? 

- Jā, mēs domājam, ka mums arī varētu būt piemērs, kā valsts atbalsta nozari ar šiem dīkstāves maksājumiem. Ja uzņēmums redz iespēju, kā nodarbināt cilvēku un maksāt viņam algu, tad uzņēmums maksā algu, bet, ja tādas iespējas nav, tad valsts sedz 75% no darbinieka algas, bet ne vairāk kā 700 eiro. 

- Vai citur Baltijā tās sekas viesnīcu un restorānu nozarē ir tikpat dramatiskas kā pie mums? 

- Situācija pašlaik vēl eskalējas, tāpēc nezinām, kas notiks tālāk. Iespējams, ka mums šie drošības mēri vēl pastiprināsies. Igaunijā redzam, ka saslimušo skaita pieaugums bijis straujāks, un prognozējam, ka Latvijā tas varētu notikt līdzīgi. Situācija mainās strauji - ne tikai pa dienām, bet pa dažām stundām. Līdz ar to varam rēķināties, ka ierobežojumi var pastiprināties. Līdz ar to, apstiprinot palīdzību uzņēmumiem, kādā brīdī varētu sekot arī blakus lēmumi par stingrākiem ierobežojumiem.  

- Vairāki ekonomisti ir pauduši, ka Covid-19 sekas ekonomikai būs visai dziļas, taču īslaicīgas, un pēc tam sekos strauja atkopšanās. Vai strauja atkopšanās varētu būt arī viesnīcu un restorānu nozarē?

- Tas notiks pakāpeniski, jo tas ir ietekmējis daudzas valstis. Es domāju, ka pirmskrīzes apjomu atgūšanai būs nepieciešams pusotrs gads. Tas, kas Latvijai varētu palīdzēt atgūties ātrāk, ir kāda liela mēroga pasākumi, starptautiskas konferences. Tas varētu palīdzēt atgūties nesezonas laikā. Par šo gadu runājot, mēs nezinām, kad varēs atjaunot darbību - vai tas būs jūnijā, vai arī vēl vēlāk. Par nesezonu runājot, periodā no oktobra līdz martam ir jāsaprot, vai būs gatavība rīkot kādus lielākus pasākumus. Nākamajā aktīvajā sezonā varētu palīdzēt hokeja čempionāts (ja tas netiks pārcelts). Tas varētu būt globāls notikums, kas parāda Latviju kā jauku galamērķi, kas ir spējīgs apkalpot liela mēroga pasākumus.