Covid-19 krīzes laikā valsts iestādes ieviesīs informatīvos tālruņus uzņēmumu informēšanai par valsts atbalstu

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis informēja par vakar Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem par "Altum" programmām, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu un kredītu aizdevumu veidā.

Valantis informēja, ka nākamnedēļ EM sadarbībā ar "Altum" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izveidos telefona centrāli, kurā uzņēmēji varēs vērsties pēc informācijas par atbalsta programmām uzņēmējiem krīzes laikā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, ekonomikas ministra amata kandidāts Jānis Vitenbergs (KPV LV) aģentūru LETA informēja, ka EM kopā ar LIAA uzsākusi darbu pie krīzes informatīvā tālruņa izveides uzņēmējiem, un šobrīd tiek darīts viss, lai konsultatīvā tālruņu līnija uzsāktu darbu jau jaunnedēļ.

Pirmdien notiks nākamā darba sanāksme, kurā LIAA, EM un "Altum" apspriedīs konkrētus risinājumus.

"Jau šobrīd, apvienojot EM ministrijas un citu iestāžu spēkus, uzsākts darbs pie konsultatīvā tālruņa līnijas izveides, un pirmdien speciālā darba grupā ar visām iesaistītajām pusēm pārrunāsim piemērotākos risinājumus. Līdzīgi kā iedzīvotājiem veselības jomā tā arī uzņēmējiem ir jābūt izveidotai platformai, kas nodrošina operatīvu aktuālās informācijas sniegšanu par atbalsta risinājumiem uzņēmumiem un to saņemšanas kārtību. Piemēram, kāds būtu piemērotākais instruments, kādi ir nosacījumi, kā notiek pieteikšanās," skaidroja Vitenbergs.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme norādīja, ka arī nodokļu administrācija izveidos atsevišķu telefona sakaru līniju, kurā uzņēmējiem tik sniegta informācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par iespēju darba ņēmējiem pieteikt dīkstāves pabalstu.

TVNET jau vēstīja, ka Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

No likumprojekta izriet, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto atbalstu tiks ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.

Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, VID informāciju par nodokļu maksātāju neiekļaus VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē. Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.

Likumprojektā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus - kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.