"Swedbank" neatkarīgā izmeklēšanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu faktiska legalizācija nav konstatēta (1)

Vienlaikus izmeklēšanā "Swedbank" Zviedrijā un Baltijā eksperti atzinuši, ka bankā vēsturiski ir bijuši trūkumi iekšējās kontroles sistēmās.

"Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus "Clifford Chance" nav secinājis, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija," informēja bankā.

"Clifford Chance" ziņojumā minēts, ka laika posmā no 2014. līdz 2019.gada sākumam "Swedbank" Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apmērā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Lielākais maksājumu apmērs bijis Igaunijā, taču pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis - līdz aptuveni 1% no kopējā maksājumu apmēra.

Vienlaikus izmeklētāji atzinuši, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu. 

"Clifford Chance" ziņojumā teikts, ka Latvijas un Igaunijas "Swedbank" aktīvi centušās piesaistīt augsta riska klientus, turklāt Igaunijas "Swedbank" akceptējusi vairākus augsta riska klientus, no kuriem atteikusies kāda cita Igaunijas banka, kad tā nolēmusi pārtraukt apkalpot augsta riska klientus no ārvalstīm. Turklāt augsta riska klientiem Baltijas valstīs atļauts arī atvērt kontus Zviedrijas "Swedbank". Tomēr tagad "Swedbank" ir pārtraukusi apkalpot šos augsta riska klientus.

Vēl juridiskā biroja ziņojumā sacīts, ka laikā no 2007. līdz 2019.gadam bankas augstākais menedžments nav noteicis stingras vadlīnijas atbildībai par cīņu pret naudas atmazgāšanu, un ka bankas vadītājiem nebija pietiekamas izpratnes par draudiem, kādu bankai rada augsta riska klienti nerezidenti. 

Tāpat konstatēti trūkumi saistībā ar to, kā bankas menedžments sniedzis informāciju uzraudzības padomei. Turklāt no padomes sēžu protokoliem nav secināms, ka padome būtu izvirzījusi pietiekami stingras prasības menedžmentam attiecībā uz problēmām saistībā ar cīņu pret naudas atmazgāšanu.

""Clifford Chance" ziņojums apstiprina, ka banka nav spējusi [veikt nepieciešamos pasākumus] . Savā darbā, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu, banka nav izpildījusi prasības, kādas klientiem, īpašniekiem un sabiedrībai ir tiesības noteikt. Tagad mums ir fakti un mēs smagi strādājam, lai atrisinātu problēmas," paziņojis Zviedrijas "Swedbank" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons.

Arī  Zviedrijas "Swedbank" prezidents un izpilddirektors Jenss Henriksons atzinis: "Acīmredzami, ka bankā bijuši nepieņemami [darba] kultūras [aspekti]. Tas ir nopietni,. Pēc manas iniciatīvas sākta  [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās." 

Zviedrijas "Swedbank" pirmdien arī paziņoja, ka nemaksās atlaišanas kompensāciju Birgitai Bonnesenai, kas saistībā ar skandālu par iespējamo naudas atmazgāšanu pagājuša gada martā atstāja "Swedbank" grupas vadītājas amatu. Tomēr "Swedbank" arī neizvirzīs juridiskas prasības pret Bonnesenu.

Bankā atzīmēja, ka ar šīs neatkarīgās izmeklēšanas ziņojuma publiskošanu noslēgusies "Swedbank" vēsturisko darījumu izpēte. 

Tāpat bankā norādīja, ka "Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016.gadam tai bija nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas, iespējams, ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pārbaudi "Swedbank" veica 2016.gadā, un piemēroja bankai 1,4 miljonu eiro sodu. 

Savukārt banka īstenoja dažādus uzlabojumus darbā ar iekšējās kontroles sistēmām. Tostarp tajā pašā gadā banka pārtrauca attiecības ar vairumu augsta riska nerezidentu klientu Latvijā un kopš tā laika "Swedbank" neapkalpo uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, vai arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Apvienotā Karaliste, Luksemburga un Lihtenšteina. Vienīgais izņēmums ir ārvalstu vēstniecības.

Starptautiskais un ASV bāzētais juridiskais birojs "Clifford Chance" izmeklēšanu sāka 2019.gada februārī, kad pēc publikācijām plašsaziņas līdzekļos par "Swedbank" iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanas skandāliem to piesaistīja "Swedbank" grupas padome. 

Izmeklēšana aptvēra klientus, transakcijas un aktivitātes laika posmā no 2007.gada līdz 2019.gada martam, kā arī pētīja, kā banka nodrošinājusi iekšējo un ārējo ziņošanu jautājumos, kas skar naudas atmazgāšanas novēršanu. Tāpat "Clifford Chance" analizēja, kā "Swedbank" vēsturiski ir novērsusi konstatētos trūkumus iekšējās kontroles sistēmās.

Jau ziņots, ka Zviedrijas "Swedbank" piemērots četru miljardu Zviedrijas kronu jeb 360 miljonu eiro sods par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā. Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. 

Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka "Swedbank" bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu nodaļās. Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bija nepietiekama. Baltijas valstu operācijās arī nebija adekvātu resursu cīņai ar naudas atmazgāšanu. 

Izmeklēšanā secināts, ka "Swedbank" zināja par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu nodaļās un naudas atmazgāšanas risku, banka neveica pienācīgas darbības. Inspekcija arī atklājusi virkni gadījumu, kad banka nav sniegusi inspekcijai dokumentāciju un informāciju, kas retrospektīvā atklāja situācijas nopietnību.

Igaunijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka bankas Igaunijas nodaļā bijuši nozīmīgi trūkumi naudas atmazgāšanas riska kontroles sistēmās un banka nav ievērojusi prasības pret naudas atmazgāšanu.